Eriks писал(а):
Palīdziet tikt skaidrībā par šo "skaistuli"kortiku - krievu izd.ieroču grāmatā ,dots paskaidrojums ka tas ir ww2 ,latviešu virsn,kortiks,vai tas tā varētu būt.....?
Tas ir Latvijas kara flotes virsnieka kortiks.
Daži izvilkumi no Egīla Gelderiņa raksta "Aukstie ieroči Latvijas armijā 1919.-1940. gadā" : Pirmais no aukstajiem ieročiem, ko 1923. gadā reglamentēja ar apsardzības ministra pavēli, bija jūrnieku duncis-tutenis. Pavēlē kopā ar jūras virsnieku ietērpa aprakstu XVI punktā tika pieminēta jūras virsnieku tuteņa josta. No pavēles teksta redzams, ka krieviskais kortiks pārdēvēts par tuteni, bet pavēlē aprakstīta tikai tuteņa josta, kas izgatavota no auduma, ar misiņa sprādzēm, bet pats tutenis nav aprakstīts, bet sniegts tikai tā zīmējums, kur saskatāma šā ieroča lielā līdzība bijušās Krievijas armijas jūrnieku kortikam. Arī tuteņa josta bija identiska krievu jūras virsnieku kortika jostai. Latvijas simbolika atradās uz tuteņa roktura galvas mazā ģerboņa veidā. Pavēle noteica tuteni nēsāt pie kreisā sāna, sīkāk reglamentējot tā lietošanu pie parādes tērpa. Tuteni nedrīkstēja nēsāt parādēs, ja tika vilkts mētelis, jo virs mēteļa vai baltajiem vasaras svārkiem to nekad nenēsāja. Parādes ietērpu izmantoja gan parādēs uz sauszemes, gan uz kuģa, kā arī priekšāstādīšanās gadījumos priekšniecībai, oficiālās vizītēs un svinīgos sarīkojumos. Pavēlei bija piezīme: oficiālās brokastīs, pusdienās, dejojot ballē un tur, kur pieprasa baznīcas noteikumi, tuteni drīkstēja noņemt. Valkājot baltos vasaras svārkus, virsnieks tuteni nēsāja zem tiem. t.i.. tuteņa jostai ar siksnām bija jāatrodas zem svārkiem tā, lai redzētu tikai pašu tuteni. Arī pie ikdienišķā ziemas tērpa tuteni nēsāja zem svārkiem, bet uz kuģa un kancelejas darbos bija atļauts tuteni noņemt.
1923. gada 12. maija pavelē apsardzības ministrs izsludināja "karavīru tuteņa aprakstu". Pavēlē nebija sīkāk norādīts, kurai karavīru kategorijai šis ierocis paredzēts, bet pielikumā tika sniegts sīks ieroča apraksts un tehniskais zīmējums ar detaļu izmēriem. Tutenim bija taisns simetrisks divasmeņu šķeltnis un bagātīgi rotāts rokturis. Zeltītas bronzas vai misiņa šķērsis bija ar neparastu konfigurāciju -abi šķērša zari bija vērsti pret šķeltni, bet šķērša gali bija ar leņķveida locījumiem uz roktura pusi. Uz šķērša dekoratīvajiem sānu vairogiem bija reljefi rotājumi - uz priekšējā vairoga valsts mazais ģerbonis, uz muguras vairoga - ugunskrusts. Rokturis bija šķērsgriezumā četrstūrains, to izgatavoja no balta kaula, celuloīda vai citas baltas mākslīgas masas. Roktura sānus rotāja tautisks ornaments - "austras koks", tā galā bija lieta čiekurveida galva. Tuteņa maksts tika izgatavota no koka un apvilkta ar ādu brūnā krāsā. Ari maksts vidējo misiņa apkalumu greznoja reljefs ugunskrusts. Gan maksts augšējais, gan gala apkalumi bija rotāti ar tautiska orna¬menta gravējumu.
Вход
Регистрация
Правила форума
Всего наград
Поиск
Поднять тему
Выделить тему
jazin,jo loti daudzas pirmskara foto ir redzams),un naivi jautaa-PALIDZIET TIKT GALAA.rodas logisks jautajums-Tu tiesham nezinaji kas tas ir,jeb ka krievs saka PRIBEDNJALSJA(ar merki palielities).man neskauz,bet domaju ka ja jau esi tads entuziasts ar Soldbuchu kaudzem uc Latv.armijas materialiem,tad jau nu kortiks pec piederibas bij jazin.Tadas nu man skalas domas. 
,bet aukstie ieroči nav "mans darba lauciņš". Nebūtu jau arī problēma noskaidrot pie ieroču spečokiem,bet zondējot grāmatu"Kortiki mira"izd.Maskavā ir vērts pārliecināties ,kādu informāciju par šo tuteni dod autors(i) - nevaru nocitēt burtiski,bet doma bija tāda; kortiks ar latvijas simboliku bijis latviešu leģiona virsniekiem 
