ANTIK-WAR.LV

Как участники этого форума знают, во время Второй Мировой войны убивали евреев. И , наверняка , грабили и дома убитых евреев. И часть предметов, бывшая в еврейских ( частных домах и квартирах ) домах, относится к юдаике. Это всевозможные подсвечники ( субботние, меноры, ханукии ), мезузы ( коробочки с текстом молитвы на пергаменте ), которые крепились на косяках еврейских домов , серебрянные бокалы и бокальчики и т.д. Особенно такие вещи ценятся, если на них выграривана фамилия владельца ----ведь у него могут оказаться и теперь живые родственники, живущие на Западе. Да и фотографии евреев тоже могут многим быть интересны.
Многие из участников этого форума ходят по деревням. Такие вещи могут и быть у крестьян, которые не знают , что с такими вещами можно делать .
Будет интересно, если появятся находки и по теме ИУДАИКА и о них будет рассказано на этом форуме.

Уважаемый Илья, во время 2МВ убивали и граили не только евреев, это трагедия не только еврейского народа!!!

VS этот пост к чему? несовсем понял, человек спросил о предмете которым интересуется.
В процессе поиска непопадалось ниразу.

Мне, только штык еврейский, 49 года .

Знакомый сменял у одного копаря севивон (дрейдель) из Курземе. Через некоторое время предмет был благополучно утерян (мистика:)).

Para pisem na ivrite vremion IIMV. Interesuet? Znaju cheloveka, u kogo estj.

Nu u menia jest, no s pervoj mirovoj. polnaja nadpis Conquest of Palestine 1917-18 i na jevrejskom toze samoje. sarano.

Mne tozhe prihodilosj slyshatj pro gilzu s Palestinskimi motivami... Otkuda eto?

Eta najdena v Litve. Mesto nachozdenija- u menia. Eto byla kokaja to lampa. v nutri ostanki to laja, zira. Dumaju ispolzovalas v sinagoge. no eto moje mnenije.

Vopros interesnij! Vot naprimer Ludza, kstati porazitelnije jevreiskije kladbiche! v gorode do 1941 goda bilo palovina(pochti) jevjrejev, posle voini chelovek 150, shas 1-2!!
menja bolshaja kolekcija dok. 1900-1940 god, no kotorih mozhno bilo otnesti k istori probivanija jevrejev v mojom rajone jedinici . O ih veshak: netu vobshe nishego!
Vopros dlja menja nu ochenj interesnij!(hotja ja oprashival mnogih svidetelei), ne "dobra" ne istini ne nashol....

паныкали

Ne isklucheno! Informacija o raspravah do nih dohodila.... Nu ne kak mne ne hochetsja veritj, chto jevreji nadejelisj na RKKA(sami zhe tam zanimali otvetstveniji posti)....

Я думал , еврейские штыки редкие -ошибся.

Евреев и Латышей на этих ответственных постах было одинаково а вот Русских было минимум

Latishei poslje 1937. goda pochti nebala

Да их осталось немного но на руководящих постах было примерно одинаково с Евреями .Всетаки Латышей побаивались трогать так как с Латвией были нормальные отношения и нельзя было допускать слухов что Латышей притесняют в СССР наоборот .Именно поэтому Латыши присоеденившись к СССР думали что им будет также хорошо как и тем кто стоял воглаве СССР из памяти также нестерлась память об отношении Советской власти к красным Латышским стрелкам и отом как Ленин подарил Латвии свободу от Империи .Ксожалению Латвия неучла что многое изменилось и уруля в СССР был параноик Джугашвили и ему подобные монстры.

Da, v Latvije ot tom, shto v Rossije v chistjk unechtozheni pochti vse latishi, uznalji toljka ~ 1940. godu ot teh, kotorije viizhilji i vozvratiljis v Latviju.

Досталось всем и особенно тем кто боролся совместно с Лениным за советскую власть чтоб остался только один вождь Джугашвили.Нельзя забывать что Ленин ввел НЕП который поставил наноги РСФСР и еще неизвестно как бы пошло дальше еслиб не Иосиф.

Прошу нац озабоченых с обеих сторон воздержатся от коментариев только факты и свои предположения основаные на фактах

У Ричярда есть оди девайс по иудаике пусть выставит

Tozhe praviljnja pisal, shto poslje okupaciju 1940. godu latishi nezhdalji represiji i genocida. Mnogije uzhe zabilji, to, shto v Latvije tvorilas v 1919. godu, kogda paru mesicav zdes carilji komunisti. Tak shto infi, o tom, shto realjno prishodit v CCCP, nebala, v Latvije ljudi dumalji, shto komunisti stalji po mjahche Mnenija o CCCP po boljshomu sozdovalas po filjmu "Vesjolije rebjata". A tam nechevo strashnovo nebala.

В 19 году шла война классовая и невкоем случяи небыло деления по нац признаку это 100 процентов вспомни лозунг \РАВЕНСТВО И БРАТСТВО\ в Латвии было много тех кто смылся из России вовремя переворота вот им и досталось.

Boljshenstvo smiila 1915. godu, kogda nemci pochti zahvatilji Rigu. A potom v CCCP ostalas chast krasnih strelkov.

Ев спасибо за беседу пойду займусь делом Продолжение следует

Vsego sredi visshego komandnogo sostava Krasnoi armiji v nojabre 1935 - ijune 1936 g. pered nachalom bolshogo terora evrejev bilo:
Komandnij sostav-46(komandarmi - kombrigi)
Vojenno poloticheskoje rukovodstvo -89(armeiskije komisai- brigadnije komisari)
Vojenno inzhinernoje rukovodstva -11
Mediko sanitarn. veterenar. sluzhba -17. Juridicheskaja sluzhba -27

Itak -197 evrejev!

(na osnove statji N.Cherusheva ""vojenno istoriceskij Zhurnal N.2)

Skolko ih ostalosj na takih dolozhnastjah na kanune voini !??? Porojus v bumagah , napishu.
Jestj takzhe informacija o nacionalnom sostave latishkoj 201. strelk. diviziji (potom 45. gvardeiskoi) na protezheniji vsei voini....

(Izvinajus:43. gv. divizija!)

V godi terora pogibli 180 evrejev iz chisla teh, kto mog poluchitj generalskije zvanije, vvedennije v 1940. , tocneje ne skazu...
Posle samoubistva (1937) Gamarnika nachalnikom politupravlenija RKKA vnovj stal evrei - Mexlis L.Z. , govorjat dobreshei dushi chelovek, eto bil poslednij evrei rukovodibshij politrabotoi v mashtabah vsei Krasnoi armii.

Po dannim na 1. janvarja 1941. goda v rjadah VKP(b) sostojalo 176 884 jevreja iz obshego chila 3 872 465 komunistov. Eto sostovlalo 4,5% vseh chlenov partiji, previshaja v 2,7 raza procent evreiskovo naselanija v SSSR. (G.Kostirchenko. V plenu u krasnogo faraona. 1994.

V krasnoj armiji po odnim svedenjam sluzhilo 167 tisjach, po drugim -32,000 jevrejev- oficerov. Eto mozno objesnitj tem, shto bolchinstvo imeli esli ne sredneje, to 7-let. obrozovanije, chto pozvoljalo postupitj v oficerskije uchiliche.

Iz 800 000 zenchin, uchastovavshik v voine, 20 000 bili jevreikami.
(V.Rodinkova, ""mi mechtali doiti do Berlina""

Voinu 22.06.41. vstretili 21 evrei general-major, 1 kontr-adm....

Vot otkopal takuju infu na temu pochemu vse jevreji vovremja ne pokinuli Latviju!
Na staroi sovetskoi granice v konce ijuna 1941. goda bili zaderzhani tisechi bezhencev, jevrejev i nejevrejev, po prichine: u nih na rukah jesho ostovalisj pasporta prezhnik respublik, pravda , so specialnami otmetkami o sovetskom grazhdanstve.
Cherez granicu propuskali v
pervuju ocheredj teh, kto pribil v eti respubliki v 1940. g. a tak zhe komunistov i komsomolcev i chlenov ih semej po predjavleniju partbileta.
Imenno takaja situacija bila v punkte Zilupe -Sebež. To že tvorilosj v drugih propusknih punktah.
Mnogje, kto hoteli uiti povernuli obratno. Cto eto oznachalo dlja jevrejev gadat jne prihoditsja.....

Я не особо понимаю для чего некоторые так сильно зацикливаются на национальности, в данном случае на евреях?! Сам я русский( на всякий случай , но на мой взгляд всё зависит от человека в индивидуальности. Вот скажем русских (чтоб никому небыло обидно, что обсуждаю чужую нацию) сложно обвинить в недостатке патриотизма перед лицом нападения вероломного врага , но всё же были РОА и тому подобные формирования и паралели можно провести с любой нацией (в Германии тоже было движение сопротивления). На фоне всего выше сказаного я прихожу в некоторое замешательсьво от попыток некоторых авторов внести некоторые собтвенные выводы в первопричины следствий и подвести таким образом читателей к выводу о прямой вине отдельных наций в конкретных итогах известных событий. Влюбой нации есть "плохие" и "хорошие".

Кстати по поводу закрытых границ и всё такое.
кардоны и в правду были (ну нельзя ведь без контроля пропускать всех подряд, в том числе и диверсантов). Одну из латвийских частей на границе чуть не растреляли за то, что те говорили по латышски (всё таки латышский и немецкий имеют определлённое сходство) и лишь после того как разобрались с документами и всем остальным успешно пропустили (мой дед расказывал). Отступление было организованным в колонны и ж/д составы (они ушли конечно раньше) и если население отступало с колоннами или тем более на паровозах, то никаких проблем как правило не возникало. Когда индивидуальные группы пересекали границу, там могло быть разное.

Ja tak ponel adresovano eto chasticno mne! Tak ja ne zaciklivajus ne na jevrejah, ne na jakutah i ne razdelaju soldat na plohik i horoshik, Vi, hotj raz videli v moih sobsenijah shtobi ja pro soldat kakoi to armiji, ili naciji pisal -""nashi"", ""svoji""!? ponimaite eto vojennaja istorija i iz nei ne vikinish, ne virveš stranic, nu jevreji vojevali, nu pochemu ne pogovoritj ob etom, vojevali uzbeki, kalmiki, i mnogije , mnogije, tak pogovoritj nado i o nih, mne dopustim interesno....
Nu ne vsegda zhe govoritj tolko o nemcah i russkih!

Kstati mne ne ponjatno pochemu nekotorije zaciklivajetsa na misli , chto voinu viigrali tolko russkije!?

Interesnaja statja o teme rubezh.

Neaicinātie "nakts viesi" Latvijas pierobežā

Autors: Aldis Bergmanis, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra speciālists

"Uz mūsu robežas valda nevis Latvijas varas iestādes, bet gan PSRS Galvenā politiskā pārvalde" – šādu viedokli pagājušā gadsimta 20. gados nereti varēja dzirdēt nesen kā atbrīvotajā Latvijā.

Ar mērķi paralizēt vai vājināt Latvijas drošības struktūru darbību PSRS specdienestu pārstāvji mūsu valsts teritorijā mēdza sagūstīt ķīlniekus un ar varu aizvest uz Padomju Savienību, labākajā gadījumā viņus vēlāk apmainot pret Latvijā apcietinātajiem komunistiem. Padomju specdienesti īpaši interesējās par Latvijas izlūkiem un robežsargiem, kurus nereti mēģināja savervēt par padomju izlūkdienesta aģentiem.

Latvijas iedzīvotāju nolaupīšanā izmantoja arvien rūpīgāk izstrādātas metodes. Uz Latviju pārbēgušais Galvenās politiskās pārvaldes (GPU) mašīnrakstītājs Ņikitins 1927. gadā liecināja, ka robežapsardzības vienības ārsts pēc priekšnieku lūguma bija pat izgatavojis īpašu "apziņu atņemošu" šķidrumu, ko vēlāk nodevis GPU aģentiem. Saviesīgu sarunu laikā šo dziru ielējuši cilvēka glāzē, un pēc tam jau vairs nebijis nekādu problēmu viņu "bez trokšņa pārstiept pāri robežai". 1924. gadā Latvijas robežsardzes Rītupes postenī šādi nolaupīja Latvijas izlūku un robežsargu Jāni Krēsliņu, pēc gada Goliševas postenī – izlūku Jāni Bergmani. Vēl traģiskāks liktenis bija lemts Pasienes izlūkošanas punkta vadītājam P. Lemešonokam, kuru 1925. gadā nošāva.

Daudzu līdzīgu epizožu kontekstā ar traģiskajām sekām sevišķi izceļas Latvijas armijas štāba operatīvās daļas darbinieka Pētera Romaņenko nolaupīšana 1926. gada februārī. Atšķirībā no līdzīgām reizēm Latvijas diplomātiem toreiz tā arī neizdevās panākt sagūstītā izlūka atgriešanos Latvijā. Lai gan Latvijā palika Romaņenko sieva ar bērniem, padomju puse tā arī nepiekrita ķīlnieku apmaiņai, kā ieganstu izmantojot apstākli, ka nolaupītais izlūks formāli nebija Latvijas pilsonis. "Romaņenko lieta" būtībā bija kā pliķis Latvijai. Tā skaidri raksturoja PSRS un Latvijas saspringtās politiskās attiecības 20. gadsimta 20. gados.

Nolaupīšana spiegu filmu stilā

Pēteris Romaņenko uz Latviju bija atbēdzis no Padomju Krievijas. Viņš neieredzēja komunistus, kuri pilsoņu kara laikā bija nogalinājuši viņa tēvu. Nākamā Latvijas izlūka īstais vārds bija Pēteris Savenko, un viņš bija dzimis 1892. gadā Kubaņā. Pabeidzis Jelizavetgradas karaskolu, Savenko kā virsnieks bija piedalījies Pirmajā pasaules un Krievijas pilsoņu karā. 1920. gada maijā komunistu sagūstīts, viņš divus gadus atradās padomju koncentrācijas nometnē, no kurienes izbēga, pēc tam slēpjoties Vitebskas guberņā pie sievas radiem. 1923. gada 18. aprīlī viņš pārbēga uz Latviju, pieņemot Pētera Romaņenko vārdu.

Ieradies Rīgā, Romaņenko saņēma emigranta pasi un 1923. gada 17. augustā iestājās operatīvās daļas III nodaļas dienestā. No 1925. gada 16. februāra līdz pat nolaupīšanai viņš darbojās kā Latvijas armijas komandiera štāba Poļeščinas posteņa vadītājs. Saskaņā ar dienesta instrukciju Romaņenko pienākums bija veidot kontaktus ar PSRS pilsoņiem, lai ievāktu ziņas par Polockas un Vitebskas apgabalu militāro un ekonomisko stāvokli.

Vēlāk veiktās dienesta izmeklēšanas dokumenti liecina, ka Latvijas izlūka nolaupīšana risinājusies saskaņā ar labāko spiegu filmu tradīcijām. 1926. gada 12. februārī ap pulksten pustrijiem naktī pie Romaņenko ieradušies trīs viņa savervētie ziņotāji no PSRS. Saskaņā ar noteikumiem vienu no viņiem – Vaclavu Maslovski – Romaņenko aizsūtījis uz Poļeščinas ciemu, lai viņš atvestu sev līdzi robežsargu. (Parasti Latvijas robežsargi pavadīja pārnācējus līdz Romaņenko mājām un pēc tam atpakaļ uz robežu.) Pēc kāda laika mājā iebrukuši trīs bruņoti vīri un sākuši šaut. Romaņenko sieva vēlāk liecināja, ka uzbrucējiem zem kažokiem bijusi sarkanarmiešu forma.

Romaņenko sieva zaudējusi samaņu pēc tam, kad viens no uzbrucējiem iesitis viņai pa galvu ar revolveri. Atguvusies viņa skrējusi uz Latvijas robežsargu posteņa nometni, pa ceļam satiekot apgaitā esošo robežsargu Rudzīti, kuram izdevās aizturēt vienu no "nakts viesiem" – Vaclavu Maslovski. Vēlāk pētot sniegā redzamās pēdas, noskaidrojās, ka Latvijas–Krievijas robežas virzienā devušies četri vai pieci vīri, kuri kaut ko smagu vilkuši – acīmredzot nolaupīto Latvijas izlūku.

Armijas komandiera štāba operatīvās daļas III nodaļas 2. punkta priekšnieks Ervīns Akermanis sava padotā sagūstīšanu izskaidroja ar PSRS mēģinājumiem paralizēt mūsu izlūku darbību. Jau iepriekš bija saņemtas ziņas, ka GPU darbinieki zinājuši Romaņenko īsto vārdu, biogrāfiju un ļoti interesējušies par viņa darbību. Padomju slepenā dienesta aģenti iepriekš pat vairākkārt mēģinājuši Romaņenko uzpirkt, par ko viņš ziņojis savai priekšniecībai.

Latvijas izlūks Butirku cietumā

Jau pēc nolaupīšanas Latvijas izlūka kompromitēšanā aktīvi iesaistījās PSRS izdotā prese. 1927. gada 23. novembra laikrakstā "Izvestija" lasāms raksts "46 latviešu spiegi", kurā pieminēts arī Romaņenko. Savukārt "Izvestija" 1927. gada 31. novembra numurā ziņoja, ka Romaņenko, kurš brīvprātīgi ieradies PSRS un izdevis pārējos spiegus, nāves sods nomainīts ar pieciem gadiem ieslodzījumā. Jāpiebilst, ka pagājušā gadsimta 20. gados bija samērā daudzi gadījumi, kad Latvijas robežsargi dezertēja vai arī viņus nolaupīja. Dodoties labākas dzīves meklējumos uz PSRS, robežsargi paņēma līdzi slepenus dokumentus un nereti arī savas ģimenes locekļus. Padomju pusei, bez šaubām, bija izdevīgi attēlot Romaņenko nolaupīšanu kā dezertēšanu un labprātīgu pāriešanu pretējā nometnē.

1926. gada 5. oktobrī Armijas komandiera štāba priekšnieks lūdza Ārlietu ministrijas Administratīvi juridiskajam departamentam ierakstīt Romaņenko nākamajā apmaināmo ķīlnieku sarakstā. Pēc neilga laika arī kara ministrs vēlreiz atkārtoja lūgumu, tomēr bez rezultātiem. Tā diemžēl nebija pirmā reize, kad mūsu diplomātiskie darbinieki izdarīja secinājumus par kādas personas lojalitāti pret Latviju, balstoties uz padomju preses materiāliem vai arī tikai uz aizdomu pamata.

Militārā resora pārstāvji uzsvēra virkni apstākļu, kuru dēļ bija vēlama Romaņenko atgriešanās Latvijā, radot viņam iespēju izbraukt uz dzīvi pie radiem Rumānijā. Romaņenko bija jāglābj vispirms jau tāpēc, lai Latvijas izlūkošanas dienestā esošie aģenti nezaudētu ticību Latvijas valstij. Notikušais incidents Latvijas izlūkdienestam radīja arī ievērojamus materiālus zaudējumus. Agrāk aģentiem pirms uzdevuma izpildes maksāja tikai ceļa un komandējuma naudu, bet tagad visi aģenti prasīja iepriekšēju samaksu. Arī aģentu vervēšana bija apgrūtināta, jo neviens vairs nevēlējās strādāt pārliecības dēļ.

Ziņas par nolaupītā izlūka atrašanos Butirku cietumā 1927. gadā sniedza Latvijas pilsonis Marijans Cibuļskis. Atgriezies dzimtenē, viņš stāstīja, ka Romaņenko Butirkos uzsācis piecas dienas ilgu badastreiku, lai piespiestu padomju ierēdņus ātrāk izskatīt viņa lietu. Romaņenko lūdzis arī Polijas Sarkanā Krusta pārstāvjiem, kuri ieradušies Butirku cietumā, paziņot Latvijas pārstāvniecībai par viņa likteni. Pēc dažām dienām Romaņenko no Butirkiem aizvests un M. Cibuļskis vairs nav viņu saticis. Romaņenko lūdzis, lai Cibuļskis Latvijā pasaka kapteinim Akermanim Zilupes rajonā, lai viņu ātrāk apmaina pret Krievijas spiegiem. Romaņenko iedevis Cibuļskim krekla strēmeli, uz kuras ar tintes zīmuli krievu valodā uzrakstījis "Lkz vtyz ceotcndetn njkmrj Kfndbz. Gtnhjd". (Tulkojumā: "Man pastāv tikai Latvija. Petrovs". Iespējams, šis uzvārds varēja būt norunāta zīme starp Akermani un Romaņenko.)

Latvijas diplomāti tā arī nespēja panākt nolaupītā atbrīvošanu. PSRS pārstāvji paziņoja, ka noraida viņu prasību, jo Romaņenko esot Padomju Savienības pilsonis (nolaupīšanas brīdī viņš bija bezpavalstnieks) un sarkanās armijas dezertieris. Padomju pārstāvji arī atsacījās Romaņenko apmainīt pret apcietināto Vaclavu Maslovski. Līdz trīsdesmito gadu beigām Latvijas diplomātiem tā arī neizdevās pat noskaidrot Romaņenko dzīves vai ieslodzījuma vietu PSRS.

Latvijas–PSRS pierobežā pagājušā gadsimta 20. gados risinājās aktīva izlūkdienestu darbība. Diemžēl par daudzām šajos notikumos iesaistītajām personām mums pietrūkst informācijas, jo 1940. gada vasarā aizgāja bojā lielākā daļa no Latvijas militārās izlūkošanas dokumentiem.

***

Latvijas specdienestu atmaskotie PSRS spiegi 20. gs. 20. gados

1920. gada vasara – likvidē padomju militārās izlūkošanas rezidenta Roberta Šteina grupu

1926. gada 24. marts – arestē padomju specdienesta aģentu, Valsts kontroles revizora palīgu Alfrēdu Vītolu

1927. gads – pārbēdzējs no GPU informē Latvijas varas iestādes par 89 personām, kuras sadarbojas ar padomju specdienestiem

Dumaju chto eto posledstvija sovetskoi propogandi i neznanije realjnoj istoriji. Kak ja ponimaju, to 1945 godu Berlin bralji pochti vse sojuzniki, no deistvija sovetskovo sojuza bilji napravleni takim obrazom, chtob nedatj drugim sajuznikam zanjatj reihstag. V mojom ponimanije eto bila acherednaja grjaznaja i nechestnaja igra. Ob etih faktah, ranshe, osobo nediskutirovalji, tak kak vo vseh stranah uchastvovovshih v shturme Berlina, glosil odin princp : "Pobediteljej ne sudjat." A moglji vedj flag povesitj nad reihstagom i amerikanci, togda asvoboditelji ot fashizma bilji b amerikosi.

Когда наши стояли примерно в 60км от Берлина, союзнички протирали свои зады в 600 км от Берлина. Полюбому они бы не успели войти в Берлин первыми. Вот и все.

Далеко вас завели поиски иудаики! А можно точнее о действиях союзников по ВЗЯТИЮ БЕРЛИНА ? Я мало наверное читал и отрвлен советской пропагандой - знаю только про поляков.... Просветите, плиз....

А просветите про поляков,плиз.

Поляки, народ, составившийся из нескольких славянск. племен: мазуров, кашубов, куявян, поморян, силезцев и др. П. населяют, гл. обр., губ. Царства Польского, где составляют 72% населения (за исключением Сувалкской губ., где около 23%), 6755503; кроме того, в Сев.-Зап. и Юго-Зап. краях около 1,1 милл.; всего в империи (1897) П. было 7931307; в вост. провинциях Пруссии 3646446 (1905), в Галиции (Австр.) 4259 т. и в друг. странах; всего П. св. 16 милл. душ. Антропологические особенности: рост в общем ниже среднего (162-153 стм.), большой процент светловолосых и светлоглазых; по форме головы относятся к брахицефалам

(с) Брокгаузъ и Ефрон

Умно.Хотелось не антропологических сведений и данных о популяции.

В Берлинской операции принимали участие 1 и 2 армии Войска Польского.
В 60 - х годах по этому поводу была отчеканена польская медаль.
Есть даже поговорка - Войско Польско Берлин брало, русско трошки помогало!

На запрос "поляки бравшие берлин"

вылазит вот что:
Результат поиска: страниц — 166, сайтов — не менее 71
Запросов за месяц: поляки — 11 482, бравшие — 12 347, берлин — 21 165. Купить эти слова.
W&PBBS - Исторические "сенсации": Поляки утверждают, что в 1945 году Берлин ...
W&PBBS - Форум серьезных людей
www.wapbbs.com/bbs/archive/index.php/t-87517 (14 КБ)
Найденные слова · Еще с сайта (2)
Беседка Клуба ВИИЯ
Про то, как поляки Берлин брали, а русские им помогали, я раньше слышал, даже фильму польскую видал, но вот про киви еще не приходилось.
public.clubvi.ru/forum/index.php?reply=1&id_subj=4627&id_prevrepl=4657 (7 КБ)
Найденные слова · Еще с сайта (8)
ВИС "Блицфронт" - Игровые форумы " 08.03.05: Почему Рюйтел отказался принять ...
Берлин в 45-м, вишь ты, поляки брали, при поддержке Красной Армии..
www.blitzfront.com/forums/lofiversion/i ... 11-50.html (5 КБ)
Найденные слова · Еще с сайта (8)
20 марта. Войны и битвы. Шпионы и разведчики. Террор и геноцид
Поляки берут Львов.
В знак протеста против расчленения Чехословакии правительство США отзывает своего посла из Берлина.
vakh.online.com.ua/date/mar/20-v.shtml (14 КБ)
Найденные слова · Рубрика: Авторская песня
Донецкий кряж
"Когда поляки Берлин брали, то русские им немножко помогали".
donkr.ukr-info.net/smi/view_article.cgi?sid=3&nid=490&aid=5070 (7 КБ)
Найденные слова · Еще с сайта (2)
Forum Polska.ru: Европа= варвары
"Когда Берлин поляки брали, им русские немножко помогали".
forumpolskaru.svoyage.ru/showflat.php?Cat=&Number=28730&page=&view=& .. (50 КБ)
Найденные слова · Еще с сайта (4) · Рубрика: Туры и экскурсии
Псориаз? Давайте лечиться вместе! > Про уродов и людей
Оказывается, не он с русскими солдатами, а поляки брали Берлин..
Но потом героически штурмовала Берлин.
psor.cod.ee/for/lofiversion/index.php/t1063.html (44 КБ)
Найденные слова
РУ.МОДЕЛИЗМ (Слоновник)
Конечно поляки брали Берлин и освобождали Париж!
Но пока у нас и в бывших республиках царит такой бардак, поляки будут брать Берлин снова и снова.
www.rumodelism.com/forum/read.php?f=4&i=9233&t=9070 (148 КБ)
Найденные слова · Рубрика: Моделирование
Ресурс Удава.
Но это еще *цензура*, поляки в новых учебниках истории пишут, что брали Берлин (при скромной поддержке советских войск)
www.padonki.kemerovo.ru/print_c/authors ... 48827.html (20 КБ)
Найденные слова · Еще с сайта (2) · Рубрика: Развлечения
Форум ИноСМИ.Ru - Просмотр темы - Третий Рейх как защитник от Сталина
Только почему-то после этого спасения поляки брали Берлин.
www.inosmi.ru/forum/themes/viewthread?t ... &offset=20 (88 КБ)
Найденные слова · Еще с сайта (2) · Рубрика: СМИ

Меня больше интересует тема о том,как варшавское восстание топили в крови,а братья по оружию стояли на Висле и спокойно за этим наблюдали,как сортировали солдат и офицеров в Катыни,как делали свалку мусора на кладбище польских солдат в Депилсе...Оставим,Макс эту тему.

Polnij bred! Kto eti "nashi "", kto stojali 60 km ot Berlina, ja neznaju , no komandovanije sovetskoj armiji ; Zhukov , Konev i dr, a takze Moskva ponimali, chto za situacija, kto mozhet sorvatj lavri...... etim objesnajetsja i poteri na Zelovskih visotah, i poteri pri podhode k Berlinu,(pro sorevnovanije mezhdu frontami Sovetskoj armiji ja chas govorij ne budu, uveren eta tema na forume rano ili pozno pojavitsja).
Vsjo moglo reshitj pol meseca..


Mojo mnenije: jedinstvennaja operacija opravdivajusheja bezsmislenijie poteri sovetskih(ne russkih) soldat!

pro individualnije grupi, Vi nam raskazhite pozhe!

Nu kolhoz! Nu speci! nu istoriki!!!!
citata "Odnu iz latviskih chastej shutj ne rastreljali...."""

Kto ded ili Vi v 41 -om videli latviskije chasti??????????

Na shot otstuplenije 41,. goda.ladno zhelezn. daroga. transport! infi netu! ladno severo vostosnoje naprovlenije! No pro jugo vostocnije perehodi pordonte - eto moja teritorija

Vspomni pro 24 teritorialji korpus. A bilo eto v Sebezhe, oni (v tom 4isle i moj ded) prohodili mimo ewelona i govorili mezhdu soboj po latiwski, estestvenno, 4to soldati iz poezda prinjali ih za diversantov, vot i polu4ilsja kazus.
i vovse etot spor v celom bespolezen, poskoljku u kazhdogo svoja pravda i nikto ne mozhet znatj vsego.

eh, uvazhaemij, Sapper,esli b eto bil kazus!
Vi ne skazali ne faktov ne dokozatelsv!( v to vremja latishkij golos mozno bilo uslihetj ne tolko na stancijah! Chto GPU udeljalo osoboje vnimanie etomu rajonu v 1941 , somnevajusj!!!!!