|
NAZYNOMŪS LATGAĻU PARTIZĀNU KOPI
Īvodam varu pastuosteit tū, ka as asu trymdas zemē. Ir te dziļo rudiņs sastdīnes vokors, 1967. goda 30. septembrī. As sēžu sovā ustobā pi golda, un ar drabūšom rūkom porškūrstu tikkū pa gaisa postu nu Vuocijas sajemtū žurnālu Dzeive, tys ir 84. numers. Tuo 13. loppusē īsuocu laseit J. Trūpa rokstu „Latgolas partizāni", un nūgrymstu dūmos, atmiņois ... Atmiņois suocu staigoit pa duorgū Latveju. Tai kruši vīņ as teiku Jelgovā, nūkļyustu ari Līpojā, aiz braucu uz Alšvangu, uz Gudenieku pogostu, uz Basēm, uz Kuldīgu, uz Ekupi, Meņģiem, kur as asu bejis agroik, pādējūs dzeives godūs, dzimtinē. Izstaiguoju ari pa Reigu, pa Vacū Reigu, un beidzūt dūdūs atmiņos kuojom uz Latgolu. Kuopēc? Kas par īmesli? Atbiļde ir vinkorša un maņ pošam cīši l bi saprūtama. Prūti, dūdūs uz turīni tuopēc, lai aizītu un apmaklātu tūs trejspadsmit latgaļu partizānu kopus, Kozulu Bērzī. Un vēļ bez tam, lai aizītu uz Padoles Bal vanu un uzmaklātu tūs kopu vītu, kur uz laiku beja pagloboiti divi Bolvu apkuortnis latgali partizāni. Kai pyrmejūs, tai ari ūtrejūs nūšuove nūslapkovoja krīvi-komunisti, atsakuopdami, bāgdami uz sovu krīvu zemi. Tai as losu un puorlosu tū rokstu ..Latgolas partizāni" nu 13. lop puses leidz pat tuo beigom 17. lop- Atmiņas par Latgolas atbreivošonas karu pusē. Pādejā 17. loppusē ar tveikstušu sirdi losu: ..Partizānu pulks skaitēja 85 krytušus, 164 īvaiņotus, 7 nu īvaiņojumim myrušus un 53 bez vēsts pazudušus ceiņu bīdrus." Lyuk! Voi tikai nu tim 53 bez vēsts pazudušim 13 ir nūslapkovojuši krīvi-komunisti, 1920. goda zīmā pi Bēržgaļa pogosta Kozulu folvarkas? Ir 1920. goda zīma. Myusu Beržgaļa pogostā plūsois snīgputini un spragstūnes na tikai pat pa tymsojom janvāra un februāra naktim, bet ari pa dīnas laiku. Dzeivoju Bēržgaļa pogosta Dubinovas vīnsātā. Dryumi, gryuti laiki ir atnuokuši. Posts un satiksme ir traucāti. Tryukst avīžu, kū palasāt Dzērd tik tū, kai izaplota ziņas, ka ir suocīs kars: „Zaļūs bruoļu" karš ar krīvim-komunistim. Paspryukst ziņas un vysaidi baismoni kara nūstosti, ka „Zalī" ejūt karodami nu Reigas puses un jau asūt Bolvu, Bēržu apkortnē, un kruši viņ byušūt jau pi Bykovas un pat pi Strūžānim, Kristinkim. „Zālī" jau asūt pasarodējuši ap Ruskulovas mežim i pūrim, ejūt jau uz Saļnevas pusi. Pasadzērd runois ariī tys, ka myusu Rēzeknē voi Rēsnē, kai mes, bēržgalīši, tū saucom, asūt sanuokuši nu Daugovpiļs puses pūļu karapulki. pusē. Pādejā 17. loppusē ar tveikstušu sirdi losu: ..Partizānu pulks skaitēja 85 krytušūs, 164 īvaiņotus, 7 nu īvaiņojumim myrušus un 53 bez vēsts pazudušus ceiņu bīdrus." Lyuk! Voi tikai nu tim 53 bez vēsts pazudušim 13 ir nūslapkovojuši krīvi-komunisti, 1920. goda zīmā pi Bēržgaļa pogosta Kozulu folvarkas? Ir 1920. goda zīma. Myusu Beržga|a pogosta plusos snīgputini un spragstūnes na tikai pat pa tymsojom janvāra un februāra naktim, bet ari pa dīnas laiku. Dzeivoj v Bēržgaļa pogosta Dubinovas vīnsātā. Dryumi, gryuti laiki ir atnuokuši. Posts un satiksme ir traucāti. Tryukst avīžu, kū palasāt Dzērd tik tū, kai izaplota ziņas, ka ir suocīs kars: „Zaļūs bruoļu" kars ar krīvim-komunistim. Paspryukst ziņas un vysaidi baismoni kara nūstosti, ka „Zalī" ejūt karodami nu Reigas puses un jau asūt Bolvu, Bēržu apkortnē, un kruši viņ byušūt jau pi Bykovas un pat pi Strūžānim, Kristinkim. „Zālī" jau asūt pasaruodējuši ap Ruskulovas mežim i pūrim, ejūt jau uz Saļnevas pusi. Pasadzērd runois ari tys, ka myusu Rēzeknē voi Rēsnē, kai mes, bēržgalīši, tū saucom, asūt sanokuši nu Daugovpiļs puses pūļu karapulki. Breinojamēs! Kopēc? Ļauds sprīdelej tai, ka Pūlija grybūt paturēt Latgolu leidz pat Rēsnei, bet tik Reigas latvīši tim tai dareit naatļaunūt. Kuorsovu gon jau asūt ījāmuši Zalī. Myusu apkortnē vysi celi tai ir īlankti, nūslāgti nu vysom pusēm, izjamūt tik breivu ceļu asūt nu Rogovkas caur Mežvydim, Ludzu un Zylupi resp. Sīnupi. Myusu Bēržgaļa pogosta ir sabridis daudz daudz krīvu-komunistu karapulku. Tūs vīns štābs tyka īreikots Kozulu foļvarkā, Kipļuku muojois. Suokois lelu leluo verveišona zyrgu i vedēju, škyutnīku. Muns tāvs ari beja spīsts braukot škyutīs. Muote bāduojois i vaimanuoja: „Dīveņ! Dīveņ! Kas byus? Kas nabyus? Ka tikai tī krīvi munu Juoni naaizvastu ar vysu zyrgu pa ceļu, uz Krīveju bāgdami?" Napurrprūtami muotei beja lela taisneiba un juos bažom beja ari pamats, jo pīnoce ziņas, ka daudzejūs nu myusu apkörtnes zemnīkim krīvu soldoti bāgdami beja aizvylkuši aiz Ludzas, aiz Zylupes nu kurines tī škyutnīki nav vysi atsagrīzuši, izjamūt tik pa ratam vīnu ūtru, kam pasalaimējis kaidā reizē izamuoneit, izbēgt, lai tyktu atpakaļ uz sātu. Cyti atguoja uz sātom kuojom bez zyrgim, tūs atstojūt aizbāgušajim komunistim, voi vīnkorši tim beja ceļā nu porkomoišonas zyrgi nūsabeiguši. Tei beja i palyka 1920. goda kaida janvāra voi februāra mēneša baismona nakts, kod pēc tuos reitā pakleida vösmeigas ziņas, ka pi Kozula Peisa uz pīkaļneiša asūt aizvasti trejspadsmit sagyusteiti latgaļu partizāni, voi kai tūreize jūs laikūs, tūs sauce, „zall bruoli", kur tūs krivi-komunisti nūslapkavojuši. Un bez tam vēļ lykuši izbest pošim sev dūbi. Tūs beja atvaduši Bolvu, Bērzu ap kuortnes zemniki-skyutniki. Gyustekni sākumā vēļ tykuši paturēti dažas stuņdes Kozulu foļvarkā, kur krīvu-komunistu karaspēkam Kipļuku muojois bejis īreikots .štābs. Cylvāki bez tam prota pastuosteit tū, ka pyrms nūslapkavošonas naboga gyustekni asūt izgārbti pusplyki, nūlaupeiti zuoboki, apovi. Salinīku ļaudis stuostēja tū tai, kai vīns nu tim nalaimeigīm asūl bejis sašauts tikai koklā un tikai apsvīžeits. Tys asūt bejis atsačukavuojis, apsējis sev sašautū koklu ar šņyuceiti un bejis pat aizguojis leidz Salinīku dzeraunes (tymūs godūs vēļ beja daudzi dzerauņu, resp. sādžu, Latgolā!) ūļneicas kaļneņam i pakritis, i nūmiris. Ļaudis nu tuo sprīde, ka tys nalaimeigais zaļais byutu bejis dzeivs un byutu ticis leidz kaidai ustobai, Salinīkūs, jo jys nabyutu bejis aplaupeits pusplyks, bez drēbēm, bez apovu; vīnkorši jys bejis nūsaļs i nūmiris. Tys pādejais nalaimeigais ari vēļoik, tuos pat šausmeiguos nuoves dīnas pīvakarē, apbasts ticis turpat sūplok pi cytim porējim divpadsmit nūšautīm bādu bruolim un uperim. 3. Vāloik, 1920. goda vosorā, maņ beja izdeveiba sacyn tai kopsātai, tūs trejspadsmit nalaimeigūs nūslapkavoitūs latgaļu soldotu vītai, braukoit vasaļu dīnu, jo as beju ticis pi sova krysttāva Aļberta Irista māslu tolkā. Līta taida: krysttāvs AJberts beja kaļvs, un myusu sātai jys daudz kuo beja kalis uz atstruodoišonys. Sakarā ar tū muns tāvs vīnā jaukā pavasara dīnā tūgod aizsyutēja mani uz Salinīkim pi krysttāva Aļberta Irista paleigūs ar zyrgu un rotim, lai as byutu tur māslu tolkā i par māslu mēzēji, i par vedēji. Krysttāvam beja nu Kozulu foļvarkas Kipļuka aizpērkta zeme, apmāram, 20 hektāru lela plateiba. Tei atsaroda taišni storp Salinīkim, Peisu i Kozulim pi poša Kozulu Bērzs styura, kuru vēļ sauce par Salinīku Bērzi. Tai, tolkā braukojūt voi desmitem reižu pa tū mozū meža Bērzs ceļu, as ar nūbailem i bejeibu varēju varot, tur pi poša celeņa nūmalē atsarūnušūs latgaļu partizānu kopus. Vins kops niu, tur, kur beja ticis pa
globoits tys trejspadsmytais nalaimeigais soldots, kas beidzūt beja pi Salinīku ūļneicas gola nūsalis, jo beja ļūti solta zīmas nakts, bet tys beja sašauts un atstuots pus plyks uz snigainuo teiruma. Daudz te ņyu ir naskaidrys, daudz kas pīsamērsis, bet tys ir skaidrys kai dīna un nakts, ka tī kopi tur vēļ ir, tymā Kozulu Bēr zē. Par tim vēļok nikas nasainte resēja, un ļaudis runuoja, ka tī asūt bejusi kaidi tuoleimī soldoti, un nu kurās puses jī beja nivins nazynuoja, un nazynuoja nivīns jūs vordus, kai jūs sauce. Myužeigo pīmiņa bezvuordu partizānim, ku rūs jūs pulks skaitēja kai bez /ēsts pazudušus! Mīrs jim! Bet munois atmiņos jī nav aizmērsti. As tūlaik tymūs laikus beju tikai pīcpadsmit godu jauns puika. Tūs kopu vītu ari ņyu vēļ as itiņ vīgli atrostu, jo varātu tur nūkļyut. As aizbrauktu leidz Mežvydu stacijai, tod ītu kuojom pa sošeju leidz Lapestei, tod taišni sacyn Kozulu foļvarkai pa lelceļu leidz Soboleva muojom, un gar tuom uz Kozulu Bērzi. Tur as īsagrīstu Salinīku Bērzs styura celeņā, puorītu par nalelu tiļteni, kas puorlykts puori nalelam gruovam, upeitei, kas aiztak uz Peisa pusi, tod palēneigam paitu kuojom sovas picas minutes īgrimis, un tur kruši vīņ pa kairejai rūkai, laukumeņa īlīkuma, turpat, pi naleluo agļu skūta, atrostu divējus kopus. Tī ir tī tūs trejspadsmit pazudušūs bez vēsts latgaļu partizānu kopi, nu tūs skaita 53, kū pīmiņ sovā rokstā J. Trūps „Latgolas parti zāni" (Verīs žurnālā Dzeives 84. nrī, 1967. goda julijs-augusts, 13.—17. lp.). L Otrejī nazynomūs kopi resp. ko pu vīta atsarūn Padoles muižas Balvana mežā, taišni pi Bēržgaļa- Styglovas lelceļa. Tur uz puors mēnešim tyka apgloböti nūšautī, nūslapkovotī divi „zaļūs bruoli". Tūs beja nūslapkavojuši komu nisti-krīvi, bāgdami, atsakuopdami uz Ludzu tymā pat, jau pīmynatajā, 1920. goda zīmā. Jūs obadiveju vuordi maņ nav zynomi. Tik as zynu un prostu atrast jūs kopa vītu. Tei atsarūn taisni Balvana meža vydā, pi mynātuo jau Bēržgaļa-Styglovas lelceļa, taišni dziļajā pīkaļnes gruovī, kur nalels meža celeņs īsagriž Balvana mežā, un pa kurū var taišnok aizbraukt uz Zlydni, uz Mikazānim un Lendzeišim. Tys gruovs ir kairejā lelceļa pusē, braucūt voi ejūt nu Padoles. Izaruodeja tai, kai tī divejī nalaimeigī ceineitöji beja bejuši nu Bolvu-Bēržu apkuortnes. Sakarā ar tū par jim beja saklaušynojuši jūs pīdareigī, rodi, bruoli un muosas. Un sovejī beja tuo goda, tys ir, 1920. goda pavasarī atbraukuši, apraudoidami izrokuši sovejūs, i aizvaduši uz dzymtū pusi, i apglobojuši. Mīrs jim uz myužim ar gaišū pīmiņu nu trymdas latgalim! Jo pyrmejūs kopsāta nu Mežvydu stacijas atsarūn, apmāram, 3,5 kilometri uz Zīmeļ-Austrumu pusi, jo ūtrejūs kopa vīta ir ap 7 kilometri attēli nu Mežvydim un uz dinvyd-austrumu pusi. Te tai eisumā un pusskaidreibā as asu tūšū pastostējis, bet daudz kas vēļ byutu papyldynojams. Maņ ir rodusēs ari taida nūceja, ituos ryndas beidzūt, ka varbyut var kas atsarast, kas varā tu i prostu, zynoitu pastuosteit kū vairoik un skaidroik. Bet arviņ ir bejis un lai ir tai, kai ir ar viņ dzīdojuši tautas dzīsmēs myusu seņči karavieri, ka: „Uz ežeņas golvu lyku, Lai sorgoitu tāvu zemi. Loboik munu golvu jēme Nakai munu tāvu zemi! Tāvu zemei gryuti laiki, Dālam joīt paleigā. Dūd, Dīveņ, lobu zīmu, Dūd varoņu padūmeņu!" Tai ņyu daudz daudz dzīšmu grybätüs dzīdot, bet mani cīži nūgürdynoj šys vālonais rudiņs, ar sovu tymsū vokoru, nokušū, voismeigū bruozmu nakti, ar vēju aurim un leita šļakstim.
Latgolys bolss n- 731 1967.goda 1 8.novembrī.
Izlasieju rokstu, kurs raksteits 45.godus atpakaļ. Jau paguos 28.godi kūpš mirs trymdā roksta autors- latgaļu literats Vladislavs Bojars. Tai i naatbrauce latgaļs nu Bieržgola pogosta iz sovu dzymtū Skūpovu. V.Bojārs roksta par latgaļu [1] partizanim [2]. Nav breinums ka par latgolys partizanim informaceja tyka slāpta taipat kai par Landesvera pulku.[3] Rūnās puordūmys kai par taidu gadejumu naraksteja tuo laika prese. Pīminekli bie stuodeiti daudzi kur Latgola i vēl tān stuov . Par vysim pulkim saraksteitys gruomotys pyrmuos republikys laikā. Nav gruomotys tikai par Latgolys partizanu pulku i Landesveru. Nabie vālamys. Par kū ? Par tū ka itī pulki teišam bie breivpruoteigi organizeiti i nagribēja pasakļaut svešu varu diktātam kurš nuoce uorpus Latvejis . Na par velti Landesveru, kuru gaideja Latgalis partizani aptureja pi Ciesim, bet tys jau byus cyts muns stuosts par ,,Latvijas brīvības cīņām,, Tuopiec nuok skaidrs kuopiec natyka uzstuodeita pīminis zeime nūšautīm karagūstekinim, kas pats par sevi ir kara nūzīgums. Varbyut tuopiec ka daudzi nu bejušim komunistu varys veirim bie pi Ulmaņa varys lelūs omotūs. Tuoli nav juomeklej. Vīns nu latgalis partizanu kusteibys organizatorim kapteins Birnbaums nu Bolvim bie spīsts dīņāt rūbežsorgu brigādi kūpā ar kapteini Sutitiņu [4]
Roksts maņ izraisēja ,,naveseleigu interesi,, kai saceitu tānejī ,,masu sazinis leidzekli,, kuru eistonais mierķis pasnīgt taidu informaceji kura izdeveiga pasyuteituojim tys ir pi varys esūšajim, diveju īmeslu dieļ. Pyrmais tys ka as interesejūs par Latgolys partizaņu pulka viesturi. ‘’Ūtra līta tei, ka apraksteitais gadejums nūtics munys babys Laizanis Annys dzymtajois vītois. Tai ka asmu kusteigs pensionars šuo goda 3.novembrī aizbrauču iz Bieržgola pogostu [5] . Apsarunuojūs ar sova tāva bruolānu [6] kurš dzeivoj Mežaudūs [7]suokom braukt nu Mežaudu stacejis pa grants ceļu iz „Lapesti,,[7] puorbraucūt ,,sašu,,[8] garom Lepestis bejušajam krūgam [9] pa lobai rūkai pi krustojuma pec 400 metrim dabraucem da Kozulu poļvarkys [10] tuloik braucem da Soboleva muojis vītai [11] pa kairai rūkai. Apsarunojom ar vītejīm īdzeivoituojim, kuri pastuosta ka apbedejums beis mežā ceļa molā kas īt nu poļvarkys iz Salinīkim. Apbedeitī nūšauti pi prīdis kura bejuse iz lauka storp poļvarku i bierzi. Nūšautī aprokti meža ceļa molā. Vēl naskod škoļnīki nu školys guojušs i lykušs zīdus. Tān nav palics i prīdis vītys leidzons lauks. Pa celenu nu muižys eimom kuojom da tai saicamajai Kozulu bierzei, tān saudz mežs, atrūnom mozu upeiti par kuru roksta V.Bojārs tilteņa nav bet puorīt var. Eimom tuoloik pa vacu aizaigušu celeni kurš izvad iz bejušu Salinīku solu. Ni minis nu apbedejumu pazeimem. Vēl varātu ar metāla detektoru nūteikt vītu kur pyrms 92 godim nūtics kara nūzīgums, juo šaunūt čauleitem byutu beis juopalīk iz lauka tai ka rudiņa dīna ir eisa i nagrybom īspejamū skaidroišonūs at varys īstuodem [12]
[1] Trymdys latgali turējās pi ituo termina, kas nav pateikams myudīnu ,,latgalīšim,, juo jī ir īsakļuovušs pīspīdu asimilacejis rezultatā vīnoitā ,,latviešu nācijā,, un par dzymtū volūdu pījāmušs ,,valsts valodu,, i klivušs pardzymtuos rokstu volūdys analfabetim, bet daudzi jau i narunoj latgaļu volūdā. Jīm jiedzīns latgalīts asocejās ar latvieti kurš dzeivoj Latvejis regionā ar nanūteiktom -maineigom rūbežom
[2] Latvīšu komunisti tyuleņ pec īsarošonois Bolvūs suoka slepkavoit mīreigūs īdzeivoituojus. Bolvu apkuotnis dzeivoituoji guo mežā i 1919. goda. janvarī partizani bie Bolvūs, Sylakrūgā, Orlovā un Ruguojūs. Latvīšu komunistu mobilizācijas stypri vairuoja partizaņu daudzumu. Latvejis oficialuo viesture sagrūza faktus lai mazynoitu latgaļu partizanu nūzeimi. Latvejis ,,pagaidu valdeibys,, karaspāku apbruņuo svešys varys iz poruoda, par kuru vādzē moksoit vāloik ar Latgolys lynim. Latgalis partizani bruņuojās poši atjemūt īrūčus latvīšu komunistim. Voi tys nabie pilsūņu karš ? Ja pagaidu valdeibys karaspāka bataljoni i pulki tyka saukti par brigādem i armejom, tod 4000 leluo partizanu vīneiba tyka saukta tikai par pulku. Cytūs pulkūs karaveiru skaits bie aptuveni 1800 . Faktiski tei bie Latgolys armeja, kura bie beistama Ulmaņa valdeibys veirim, kuri reikuojās ar Latgolu kai īkaroitu zemi. Tuopeic Latgolys partizanu pulks tyka izformeits i aizmiersts. Vineigi pasateicūtīs Latgolys partizanu pulka bīdreibai tyka uzstuodeits pīmineklis Bolvūs.
[3] Landesvera pulks dybynoits 1918 goda beigois ceiņai ar latvīšu komunistim. Pulka sastuovā bie Latvejis minoritātis, kurys konsekventi nūsastuo pret sorkonīm latvīšu strielnīkim, valoik provokacejis rezultatā pec sadursmis ar igauņu okupacejis karaspāku pi Ciesim izformeits i puorsaukts par 13.Tukuma pulku. ] Pi Riezeknis dūmis uzroksts viesta ka Riezekni atbreivuo ,,Latvejis armeja,, cytois vītois gon teik mināti konkreti pulki. Tai ka Riezekni ijāme 13 Tukuma pulks tys oficialajai viesturei nav pateikama līta.
[4] Kapteins Suitiņš Sorkonois armejis Latvīšu divizejis 5 pulka komanders[ Pec Jukuma Vācieša] Par Judeniča sakaušonu apbolvoits ar sudraba pulksteni a pulks ar VCIK karūgu. Ulmaņa laikā leidz pat 1940 gadam beja Zylupis rūbežsorgu bataljona rūtys komanders.
[5] Pec pastuvūšuos varys terminoloģejis ,,Bērzgales pagasts,, tulkoits ,,valsts valodā,, Tai ka aprinki [ulmana laika formulejums] i rajoni[ boļševiku i postpadumju bejušais dalejums] likvideiti tod varātu byut ,,Kārsavas novads,, a varbyut i ,,Ludzas novads,,
[6] Nasaucu vuordā zynomu apsvārumu piec
[7] Oficialais nūsaukums ,,Mežvidi,, Ulmaņa laikā izdūmoits. Muna babuška i vēl tān vacī ļauds sauc tikai Mežaudi. Profesors Latkovskis sovūs dorbūs paskairoij kū nūzeimej latgaļu vuords ,,mežaudi,,
[8] Tai vītejī sauc Varšavys- Petrograys šoseji.
[9] Ļapestis krūgs sana kvadrādveideiga guļbyuve ar narakstureigu Latgolai arhitekturu, četrpuseigi nūšļauptu jumtu. Bejušajā krūgā padumju godūs bie pīnoitova, pec tam kaidu laiku bie sovumā munys babys muosai. Tān krūga guļbyuvi vairs navar pazeit aplykta ar plastmasys ,,dielim,, i isaver pec angara.
[10] Kozulu pusmuiža palela saimisteiba Cara laikūs ar īkūptu parku ar vasalu muorku sistemu. Ulmaņa laikūs pīderēja Kipļukam. Padumju godūs ite bie kolhoza kantors i nūlyktovys saimisteibys kuormūs.,vāloik pamasts i nūpūsteits. Pošlaik te vyss nūlaists, daļa nu kungu muojis sazaglobuosēs pasateictīs skuorda jumtam. Arendolis muižys muzejā ir sofa i opols galdeņš nu ituos kungu muojis.
[11] Muojis vairs nav. Te struodoj z/s ,,Lūsēni,, nūsaukums vaļsts valodā, kai jau vysut Latgolā.
[12] ,,Masu informacejis leidzekļūs.. teik publiceiti roksti par ,,malnajīm arheologim,, kuri staigoj ar detektorim i ,,pūsta kultūrslāņus,, . Rokstūs teik aicynoits ziņoit par taidim policejai. ,,Boltūs arheologu izpratnī ,,kultūrslāns,, ir zemis vierskuorta, kuru pavasarī i rudenī apar ar jaudeigim traktorim. Kas tī taidi boltī arheologi, kū jī dora i par kū Latgaļu partizaņu kopi juovaicoj,, malnajam arheologam ,,tys ir lels jautojums.
|
Вход
Регистрация
Правила форума
Всего наград
Поиск
Поднять тему
Выделить тему
