ANTIK-WAR.LV

Какую проекцию и систему координат на эллипсоиде Бесселя использовать для привязки в Global Mapper вместо этого Zoldnera ???

Или они нарисованы 300 м туда сюда ???

Latvijā starpkaru periodā tā bija topogrāfiskā karte mērogā 1:75 000 ..... uz Beseļa elipsoīda Zoldnera sfērisko taisnleņķa koordinātu sistēmā ...

4.3. ĢTD izdotās topogrāfiskās kartes
Turpmākajās apakšnodaļās atsevišķi tiks apskatītas ĢTD sastādītās un izdotās dažāda mēroga topogrāfiskās kartes. Taču dažas īpašības šīm kartēm ir kopīgas, tāpēc tās pie katra mēroga kartes atsevišķi netiks uzskaitītas.
Topogrāfisko karšu sagatavošanu un izdošanu ĢTD sāka 1922. gadā - pirms tam 1920. gadā bija izdota Latvijas karte mērogā 1:800 000. Armijas vajadzībām Virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas Topogrāfijas nodaļa jau iepriekš bija iespiedusi vācu topogrāfisko karšu lapu kopijas. No tām ir saglabājušās vismaz trīs lapas mērogā 1:25 000 (to nosaukumi: Kemmern, Riga un Bullen), kas iespiestas uz citu vācu karšu lapu otras puses, kā arī 1:126 000 mēroga vācu kartes trīs lapu (Ljuzyn, Dagda un Opotschka) melnbaltas kopijas.
Atsevišķas iepriekš izdoto karšu kopijas līdzīgā veidā turpināja iespiest arī Ģeodēzijas un topogrāfijas daļa, piemēram, vācu karšu lapas Bellenhof un Getlingsmoor mērogā 1:25 000.
Par ĢTD galveno sasniegumu tās darbības laikā uzskatāma 1:75 000 mēroga topogrāfiskās kartes sagatavošana visai Latvijas teritorijai. Tās izdošana sākās jau 1922. gadā un turpinājās līdz pat 1940. gadam.
22
1926. gadā par topogrāfisko karšu galvenajiem mērogiem pieņēma mērogu rindu 1:25 000, 1:75 000 un 1:200 000 (Dreimanis, 2009). Apzīmējumi un lapu sadalījums bija saskaņoti ar Igaunijas armiju, tādējādi ļaujot kartes izmantot abu valstu karaspēku sadarbībā (Vītoliņa, 2013). Topogrāfiskās kartes šajos mērogos, kā arī mērogā 1:50 000 bija sastādītas daudzplakņu jeb poliedriskā projekcijā, lapu malas norobežojot ar meridiāniem un paralēlēm (Auzans, 1930; Bergs, 1935).
Ar 1:25 000 kartes nomenklatūru vēlāk tika saskaņota arī kadastrālā uzmērīšana, ko veica mērogā 1:5 000, tālāk planšeti sadalot četrās 1:2 500 mēroga lapās (Klētnieks, 2012).
Jaunas topogrāfiskās kartes lapas sastādīšanai sākumā tika sagatavota planšete, veikta triangulācija un pārējo kartes satura elementu instrumentāla uzmērīšana. Pēc lauka darbiem veica kartes izzīmēšanu un fotolitogrāfisko iespiešanu (Bergs, 1935).
Latvijas ģeodēzisko pamattīklu ierīkoja Zemkopības ministrijas Mērniecības daļa. Tas tika darīts, ar trigonometriskām metodēm uzmērot ģeodēziskos punktus un aprēķinot to stāvokli uz Beseļa elipsoīda Zoldnera sfērisko taisnleņķa koordinātu sistēmā četrās nullpunktu zonās. Triangulācijas tīkls bija iedalīts piecās precizitātes klasēs. Tīkls tika ierīkots pakāpeniski – vispirms Kurzemē un Zemgalē, tad Vidzemē un visbeidzot arī Latgalē tika ierīkots I klases triangulācijas tīkls (Latvijas dienvidaustrumu daļā tā uzmērīšana tika pabeigta tikai 1941. gadā) (Klētnieks, 2009; Klētnieks, 2012).
Zoldnera taisnleņķa koordinātu tīkls ir iespiests uz 1:25 000 mēroga, kā arī uz 1:75 000 mēroga kartēm (sākot no 1934. gada), kā arī uz atsevišķām 1:10 000 mēroga karšu lapām. Zoldnera koordinātu sistēmā bija četri koordinātu sākuma punkti – Gaiziņkalns, Vardupe, Vientuļnieki un Rīgas Svētā Pētera baznīcas tornis, un pie kartes rāmja malas esošie skaitļi norāda attiecīgās tīkla līnijas attālumu no kāda no šiem punktiem (Eglītis, 1937).
Visās ĢTD izdotajās topogrāfiskajās kartēs par atskaites meridiānu lietots Griničas meridiāns, izņemot abas pirmajās izdotajās, kam sākummeridiāns ir cits: 1:126 000 mēroga kartē – gan Pulkovas, gan Parīzes, un 1:50 000 – Pulkovas meridiāns.
No jauna uzmērīto karšu lapu dienvidu malā parasti ir iespiesti par konkrētās lapas kvalitāti atbildīgo ĢTD darbinieku dienesta pakāpes un paraksti – labajā pusē teritorijas uzmērītāja un zīmētāja topogrāfa paraksts; kreisajā pusē – uzņemšanas nodaļas priekšnieka (atbildēja par redakcionāliem labojumiem) un ĢTD priekšnieka (atļāva kartes iespiešanu) paraksti (Zvaigzne, 2016).
Karšu lapām, kuras bija iespiestas kā slepenas, lapas austrumu malā tika iespiests lapas uzskaites numurs.
ĢTD sagatavotās neslepenās topogrāfiskās kartes kā pamatu dažādu cita veidu karšu sagatavošanai izmantoja citi karšu izdevēji. Dažādiem pētījumiem ar īpašām atļaujām bija
23
iespējams izmantot arī slepeno karšu lapu kopijas, taču kopumā slepenības režīms tika stingri ievērots. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienās Latvijā ir saglabājies tik maz slepeno karšu lapu (Kavacs, 1995; Vītoliņa, 2013).

Izskatās, ka vienkārša pāreja no Beseļa elipsoīda uz GRS80/WGS84 elipsoīdu nav iespējama, vai arī tas nav iestrādāts koordinātu pārrēķinos.
Tomēr vecajās koordinātu transformācijas programmās atradu afīnās transformācijas parametrus pārejai no LGS21 uz LKS92 ģeogrāfisko sistēmu(GRS80), bet ar šo arī rodas nobīde 0.5-1m robežās. Zoldnera taisnleņķa koordinātēm tiešas pārejas uz LKS92 neatrodu.

Pielikumā WKT/PRJ fails ar GD21 koordinātu sistēmas definīciju.

Teorija:
lv: Lapa-135 [AUGSTĀKĀ ĢEODĒZIJA]()
ru:стр.33 - [К- Ю. МЕНЗИН]()
en: ASPRS PE&RS Article [10-20-GD-Latvia.pdf]()