ANTIK-WAR.LV

Ja za golosoval imenno za nee:

Par pagājušā gada monētu kļuvusi "Laimes monēta"

Rīga, 20.apr., LETA. Par Latvijas 2008.gada monētu ar 4593 balsīm no 8899 kļuvusi "Laimes monēta", aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

"Laimes monētas" grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte un plastisko veidojumu - Jānis Strupulis.

"Pagājušais gads, īpaši tā nogale, finanšu sistēmā un monetārajā politikā bija trauksmains, bet sešas monētas ir izdevušās lieliskas," norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Balvā mākslinieki saņēma zeltā kalto Teodora Zaļkalna "Latvijas monētu", kas kļūs par tradicionālu balvu aptaujā.

"Laimes monēta" tika kalta Somijas kaltuvē "Rahapaja Oy", tuvojoties pagājušā gada Ziemassvētkiem un gadu mijai. Skursteņslauķi tiek uzskatīti par laimes nesējiem. Ikdienā sastapt skursteņslauķi ir visai grūti, tāpēc 5000 laimīgie, kas tikuši pie monētas, var pogas vietā paberzēt monētu, kur nokvēpušais vīrs, cēli nostājies dūmeņa galā, lūkojas pāri pilsētai, un viņam līdzās vienīgie asistenti - nenogurstošais jumtu censonis kaķis un šalcošais vējš. Latvijas Bankā "Laimes monēta" vairs nav nopērkama.

Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Skursteņslaucītāju amata brālības prezidents Varis Vilcāns, kurš savulaik rosināja iekalt monētā skursteņslauķi.

Viņš dāvāja Rimšēvičam sudrabā kaltu skursteņslauķa pogu. Toties otrs monētas tēls - kaķis - ir tas, kura dēļ mākslinieks Arvīds Priedīte bija sagaidījis lielu balsotāju atbalstu paša vairāku mēnešu darbā veidotajai monētai.

Televīzijas raidījuma "100 g kultūras" speciālbalvu saņēma Priedītes un tēlnieces Ligitas Franckevičas veidotā monēta "Dziesmu svētki", kurā viņi ar apbrīnojamu smalkumu ienesuši tautas un oriģināldzejas vārdus.

Aptauja "Latvijas gada monēta" šogad tika rīkota piekto reizi - laikā no 16.martam līdz 28.martam ikvienam bija iespēja drukātā vai elektroniskā anketā nosaukt monētu, kura katru individuāli uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša.

Par gada monētu 2004.gadā kļuva "Laika monēta", 2005.gadā - "Barons Minhauzens", 2006.gadā - "Ciparu monēta", 2007.gadā - "Laika monēta II".