ANTIK-WAR.LV

Par karabinem vis skaidrs,bet pistoles izradas bija dazhadu veidu!

Kārtējais bilžu topiks.

9-мм Браунинги обр. 1903 г. были только в Автотанковой бригаде в количестве 298 шт. (плюс 1 шт в музее Управлении снабжения и 1 шт в 7-м Валмиерском пехотном).
Вообще с пистолетами в Латвийской армии было плохо - в случае мобилизационного развёртывания их требовалось раза в два больше, чем было в наличии.

Kaut kur lasīju info, ka Latvijas armijā virsnieki pistoles iegādājās par saviem līdzekļiem. Ir bijis ieteikuma priekšraksts par pistoļu markām, kurām būtu dodama priekšroka. Ļoti daudzi iegādājas 7,65mm MAUSER pistoles.

tas jā , privātos ieročus jau arī nēsāja dienestā, kas nu katram pa kabatai. par saviem privātajiem arī taču zobenus iegādāja parādei- neviens jau neko nedāvināja.

Un muusu atjaunotaas armijas pirmsaakumi jau dzudz neatskjiiraas no no veesturiskaas... taa pat pirka i pistoles, i SKS karabiines... taa pat patronas- gan kaujas, gan saluuta...
Taa bija...

http://www.necton.lv/component/content/ ... -bren.html
Odnako i takoe bilo!?

jaa,laikam jau toreiz arii bija laba birokraatija...Brensonam,kura izgudrojums bija paaraaks par brunojumaa esosiem praktiski visos parametros peec izmeeginaajumiem atzina par labu esam,un raseejumi noguulaas plauktinaa...pasam Brensonam par to pieskiira kara iereedna pakaapi(neatceros IV vai V),un ar to tas viss beidzaas...

Vēsture atkārtojas. Visas nebūšanas dēļ dažādiem glupiem, pērkamiem un zaglīgiem varas pārstāvjiem.

angļi 2.P.K. sāka gatavoties tikai 30. gadu otrajā pusē- visu savu veco tehniku arī "mācēja" atrast kur nogrūzt.. un par labu cenu.. hlamu
tas viss vel kalpotu par labu mācību, ja kāds to arī ņemtu mūsdienās vērā..

Tam latviešu Brensonam nav nekāda sakara ar Bren ložmetējiem.

P.S. schweiks, ko tu vari muldēt Ja jau klāsti, ka bija labāks un krutāks it visā, tad var būt vari padalīties ar kādiem dokumentiem vai apstiprinājumiem šai informācijai? Cik nu lasīts, tad nav pat neviena attēla saglabājies tai ūberpatšautenei...

Visu cieņu, Kaarli! Schweiks un Sturmman ir ļoti zinoši šādos jautājumos! Nosaukumam ''BREN'' tiešām nav sakara ar kpt. Brensona vārdu. Tas cēlies, pēc speciālistu teiktā, no čehu BRno un angļu ENfield pirmajiem burtiem, kur tika izstrādāta , vairāku valstu ieroču firmu sadarbībā, jaunāka , labāka patšautene. Latvijai, tai laikā, bija cieša sadarbība ar Angliju, arī visi strēlnieku ieroči nāca no Anglijas, tai skaitā Vickers-Bertje patšautenes. Šīm patšautenēm atklājās vairākas kļūdas un nepilnības, kuras Brensonam , kā ieroču meistaram nācās labot. Tad Brensonam arī dzima ideja pārveidot un uzlabot vairākus mezglus un mehānismus, tā būtiski pārveidojot, un uzlabojot ieroča darbību . Lai pārveidotu visas , Latvijas armijā, esošās patšautenes, valdībai acīmredzot pietrūka līdzekļu, tāpēc šis uzlabojums nogūla plauktā. Taču Brensons nesamierinājās un savas idejas nodeva angļiem. Angļi savukārt šīs idejas ņēma vērā pie jaunās patšautenes izstrādnes. Un tā tapa BREN patšautenes ( ar dažādām atšķirībām) čehu, angļu un kanādiešu variantos. Gribam vai negribam to atzīt, bet kpt.Brensons ir ieguldījis savu artavu BREN patšautenes tapšanā!

Parakos netā un atradu, ka Aleksandra Brensona patšautene ir apspriesta arī citos forumos. Izrādās, ka informācija par šo patšauteni atrodama 2007.gada izdotajā LATVIJAS KARA MUZEJA GADAGRĀMATĀ (VIII), kur ir ievietots raksts - autors E.Gelderiņš "Aleksandra Brensona patšautenes liktenis" ar vairākām bildēm. Citāts: "Dažos darbos par Latvijas vēsturi 20. gadsimtā izteikta doma, ka Latvijā radītais eksperimentālais Brensona patšautenes modelis bija Čehoslovākijā ražotā rokas ložmetēja jeb pēc tā laika terminoloģijas – patšautenes – ZB 26 un tā britu modifikācijas Bren Mk I prototips. Par latviešu ieroču konstruktora autodidakta Aleksandra Brensona patšautenes likteni izteiktas dažādas vēsturnieku versijas. Trimdas vēsturnieks Edgars Andersons uzskatīja, ka uz tās konstruktīvā pamata tika radīts britu Bren sistēmas rokas ložmetējs, kas Otrā pasaules kara gados un arī pēckara laikā bieži un sekmīgi tika lietots daudzu valstu karavīru apbruņojumā. E. Andersons britu rokas ložmetēja nosaukumu Bren atvasināja no A. Brensona uzvārda pirmās zilbes. Tēmu par Brensona konstruēto patšauteni aplūkojis arī kādreizējais laikraksta «Rīgas Balss» žurnālists Franks Gordons savā rakstā «No Brensona līdz Branoveram». F. Gordons balstās uz kādu attēlu trimdā izdotajā «Latvju Enciklopēdijā», kurā redzama Brensona patšautene un attēla paraksts: «Latviešu konstruētā Brensona (Bren) patšautene», kas lasītāju vedina uz domām par Latvijas ieroču meistara autorību uz pasaulē pazīstamu ieroču marku Bren. Kaut gan F. Gordons ir šīs domas aizstāvis, tomēr pieļauj iespēju, ka tā tomēr neatbilst patiesībai, jo ir iepazinies arī ar pretēju viedokli, ko izteicis Londonas apgāda Jane's militārais redaktors Aleksis Vanags-Baginskis. Tā kā literatūrā dažreiz joprojām parādās apgalvojumi, ka sākotnēji čehu ZB, un vēlāk britu Bren marku ložmetēji izcelsme būtu meklējama Latvijā, šajā nelielajā publikācijā šī tēma aplūkota citu tā laika ieroču kontekstā.
Latvijas Kara muzejā atrodas viena no Aleksandra Brensona radītās patšautenes tehniskā zīmējuma gaismas kopijām. Tā laika gaitā ir stipri bojāta, restaurēta, bet izmantojama ātrai un virspusējai salīdzināšanai ar presē publicētajiem Bren markas ložmetējiem. Izpētot konstruktīvo mezglu zīmējumus, šī raksta autors nonāca pie pārliecības, ka Brensona patšauteni nevar uzskatīt par tiešo rokas ložmetēju ZB 26 un Bren Mk I priekšteci.

4. Valmieras kājnieku pulka dokumentos atrodamas ziņas par pulka ložmetēju rotas vecākā ieroču atslēdznieka Aleksandra Brensona mēģinājumu radīt oriģinālu šaujamieroci, lai apbruņotu Latvijas armiju ar vietējās rūpniecības produkciju. Ikdienā remontējot ārzemju šaujamieročus, A. Brensons bija tos pamatīgi izpētījis un iepazinis to pozitīvās un negatīvās īpašības – gan nepietiekamo detaļu izturību, gan pārlieko mehānismu sarežģītību, kas ne tikai apgrūtināja to izgatavošanu, bet arī labošanu. Tādēļ A. Brensons sāka domāt par vienkāršāka un ērtāka patšautenes modeļa izgatavošanu. Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir atrodams Aleksandra Brensona ziņojums par patšautenes izgatavošanas gaitu, kas rakstīts 1929.gada janvārī. Pēc visu apstākļu apsvēršanas A. Brensons saprata arī sava iecerētā uzdevuma grūtības – viņš bija ieroču meistars praktiķis, bet viņam trūka tehniskās izglītības dokumenta, kas dotu tiesības izmantot valsts līdzekļus. Tāpēc patšautenes pirmo eksperimentālo modeli A. Brensons 1924.gadā izgatavoja, izmantojot paša pirktos materiālus un pieejamos darbarīkus. Savu roku darbu un prāta lolojumu viņš parādīja 4. Valmieras pulka toreizējam komandierim pulkvedim Robertam Kļaviņām, kurš šo izgudrojumu atbalstīja. Atbildot uz pulka komandiera ierosinājumu Bruņošanās pārvaldē un Kara ministrijā, armijas vadība izveidoja komisiju, kas iepazinās ar Brensona izgatavoto paraugu, konstatēja, ka izgudrojums vērtējams pozitīvi un tādēļ 1925.gada 26.februārī komandēja A. Brensonu uz Arsenālu pilnībā izstrādāt savu projektu. Jaunā ieroča autors Arsenālā sāka strādāt pie patšautenes tehniskajiem zīmējumiem. Pēc rasējumu un aprēķinu pārbaudes Galvenajā štābā patšautenes dokumentācija tika saņemta atpakaļ bez neviena labojuma. 1925.gada vasarā sākās uzlabotā ieroča izgatavošana, un jau rudenī Brensona patšautene tika izmēģināta. Rezultāti bija veiksmīgi – tie parādīja, ka Brensona patšautene ir vienkāršs, izturīgs un efektīvs ierocis, kura izgatavošanas izmaksas bija ievērojami zemākas par cenu, ko maksāja par iepirktajām patšautenēm. Ierocis šāva ar Latvijas armijas bruņojumā esošajām britu parauga .303 kalibra (7,71 mm jeb 7,71 x56R) patronām. Izmēģinājumu laikā ar jauno patšauteni tika izšautas 9800 patronas un netika novērots neviens defekts. A. Brensons uzrādīja savas konstrukcijas patšautenes tehniskos parametrus – patšautenes svars ar divkāju balstu bija 9,23 kg (nav norādīts vai ar tukšu vai pilnu patronkārbu); ieroča sagatavošanas laiks šaušanai – 4 sekundes; šaušanas ātrums – 600 – 400 šāvieni minūtē (nav norādīts vai tehniskais vai praktiskais šaušanas ātrums, un kādēļ lielākais skaitlis ir minēts pirmais); sakarsuša stobra apmaiņu varēja veikt 4,5 sekunžu laikā; patšautenes izjaukšanas laiks bija 5 sekundes, bet salikšanas laiks – 16 sekundes. Citi tehniskie dati ziņojumā nav minēti.

Tomēr Aleksandra Brensona izgudrojuma tālākais liktenis nebija labvēlīgs, jo ierocis nenoskaidrotu iemeslu dēļ netika ieviests ražošanā, līdz ar to arī latviešu karavīru bruņojumā. E. Andersona apgalvojums, ka Latvijā 1930.gadu beigās sāka ražot Brensona konstrukcijas patšautenes, ir kļūdains. Pagaidām Latvijas arhīvos un fotokolekcijās nav atrasts neviens pierādījums šim apgalvojumam. "

Имевшиеся в Латвийскии предприятия небыли способны производить стволы стрелкового оружия. Для начала производства пулемётов в Латвии - нужно было построить оружейный завод. То что это не так просто - можно вспомнить с каким трудом в США налаживали производство трёхлинеек по Российскому заказу.
BREN-ы заказали у чехов, но слишком поздно.

Kaŗa ierēdņiem bija šķiras nevis pakāpes.



Jā, man arī bieži jāsmaida par viņu tekstiem.

*** *** ***

Godīgi sakot, Andersona grāmata izceļas ar to, ka no tās auga kājas visādiem bajāniem, kuri ir ļoti dzīvelīgi.

Visi jau mēs pieļaujam kādu neprecizitāti, bet tāpēc jau doma vai teiktais nav pilnīgi nepareizi vai ačgārni , un ja arī iezogas kāda kļūdiņa, to var palabot bez liela trokšņa.

Kaarli!piedod,tiesaam sajaucu pakaapi ar skiru...bet saproti pats-rakstiiju agraa riitaa,rokas triic,galva nestraadaa...
tas,kad ''BREN" nav tas pats,kas Brensona izgudrojums-tas ir skaidrs.''BREN"nosaukuma atsifreejums jau augstaak ir apskatiits.te mana kaste no LA ducim(12) aptveru ''BREN''am.

Neko jau sliktu nebiju domājis, jo visi mēs te pa lielam taču neesam diplomēti vēsturnieki, kuri darbojas muzejos un driķē grāmatas

es tādām sakritībām neticu--- izstrādāts ļoti ļoti līdzīgs rokas ložmetējs, brensona vārds arī zīmīgs---- un vairākus gadus vēlāk tiek izstrādāts mums zināmais brens un vārds atvasināts no pilsētām. un kad starp šiem gadījumiem nav ne mazākās sakritības- pilnīgi neticu!!!
.....

varbūt tjotja Raja no Čornajas tādām pasakām tic..

da eto pravilna- glavnij faktor.
patent mozhna pradatj a izgotovitj kvalitivnij pulemjot - slozhno.

gribi teikt,kad Latvijaa ir ''BREN"patsautenes,un visiem,kuri ar vinaam riikojas tiek ''staastiitas pasakas'' par pilseetaam,paturot nosleepumaa,kad taas istais autors ir tautietis Brensons?

vnk man liekas ka nevar būt tāda sakritība..., man nav kkādi slepeni kara ministra dokumenti vai kkadi unikāli avoti, bet kkādai saistībai ir jābūt. brena konstrukcija uz šo periodu ir pietiekoši interesanta, lai vnk to kāds tikai ar loģisko domāšanu izstrādātu vairākās vietās.

Daudz kur strīdas par dažādu ieroču pirmajiem autoriem, kuram radās pirmajam viena vai otra ideja. Droši vien viens no spilgtākajiem piemēram ir mūžīgie strīdi ap šturmgēveru43 un kalašņikova triecienšautenēm. Madsen patšautenes [vieglais ložmetēji] bija daudzu valstu armijās un arī tajās bija tādi paši Brensoni ar savām idejām, kā arī bija ieroču ražotāji, kuri nemitīgi domāja kā uztaisīt savu kaulu zāģi labāku un ērtāku. Tā kā tieši tāpat var likties, ka tās ir pēdējās muļķības, jo bija ļautiņi un liela nauda, kas tika veltīta priekš ieroču uzlabošanas un reizē kuram gan interesēja viens latviešu prototips. Īsāk sakot, ja liekas, tad sasitas



Derētu norādīt kādu avotu

Gelderiņš, kurš ir aprakstījis šo prototipu, uz neko tādu nenorāda.



Vispār jau tos lūžņus nogrūda uzreiz pēc Pirmā pasaules kara. Tā nu mūsu armijā parādījās gan franču tančegi, gan visādi šaunamie utt.



Izraēla vēl 6 dienu karā izmantoja Šērmanus, ar kuriem amerikāņi karoja Otrajā pasaules karā. Vienkārši šie tanki tika pamatīgi modernizēti. Vai arī somi, kuri Ziemas kara laikā no muzejiem vilka ārā vecos lielgabalus, jo trūka ieroči. Kā saka karavīri - kaujas laukā ieroču nekad nevar būt par daudz.

Turpinot pa tām Madsen patšautenēm.

Andersons savā grāmatā norāda, ka savējos Madsen ložmetējus mēs samainījām igauņiem pret angļu ložmetējiem. Kurā gadā tas bija? Var būt tas arī ir iemesls kāpēc Brensona prototips tika nolikts malā?

ar stg 44 un šmaiseru ir dziesma pilnīgi cita. un ar kalašu saistība ir vistiešākā.
painteresējies ko šmaisers darīja pec ww2 ..???
velvarbūt pateiksi kad TT arī nav nekāds sakars ar Browningu un ierocis arī autonomi tika "izgudrots" pilnīgi no jauna.
tur jau tā lieta ka visur ir saistība.
pēc kara gados- tici man visus interesēja, kā izveidot vieglu, ērtu rokas ložmetēju.

____________
Vispār jau tos lūžņus nogrūda uzreiz pēc Pirmā pasaules kara. Tā nu mūsu armijā parādījās gan franču tančegi, gan visādi šaunamie utt.______________________

nu bet par to jau ir runa , angļu armija līdz 30 gadu 2, pusei vel balstijās uz saviem ww1 kara ieročiem. un tikai novēloti sāka bruņošanis, es par lv valsts pirmsākumiem nerunāju bet tieši par 30 gadu vidu

gelderiņš nav arguments.......

kas gan kopiigs kalasham ar StG?ja nu vieniigi urbums roree uz gaazes virzuli.man nezin kaapeec tomeer peec idejas(aizsleega darbiibas)gribas saliidzinaat SVT-40 vispirms,un peec tam tikai Hugo izstraadaajumu.
bet par anglu ierociem LA-kas pateiks-kaapeec Enfildam otrs nosaukums bija ''BUR''-s?

hugo šmaisers bija tas cilvēks kuru vēlējās gan angļi gan krievi bet beigās tika cik zinu šājā kalašņikova darba grupā, kur tika izstrādāts jauns ierocis-- un kurš gan tagad zin pateikt- cik daudz ideju uz uzlabojumu pieder šmaiseram no kalašņikova automāta. skaidrs ka AK- ir venkāršāks, sistēma ir uzlabota, piemērota aktīvai lietošanai utt. utt. šmaisera forma pati par sevi unikāla un ļoti ļoti ērta un perspektīva priekš nākotnes modifikācjām.
tas pats TT- cik redzu brownigs ir kalpojis par pamatu- bet erocis tad cits. skaidrs ka brownngs ir prototips.

vieni konstruktori uzlaboja un pielāgoja jau zināmās ieroču raksturīpašības, citi tos vnk anklāja no jauna- ieliekot tajos pinīg jaunas inovatīvas idejas. brens jau arī tika forši uzlabots, it īpaši kad jau Folklendu karos lietoja ložmetēju ar lentu ne vairs ar radziņiem. es arī nesaku ka angļi vai čeh nospieda 1: 1, bet es domāju, ka zināja par brensona atklājumu un viņa ideju, kādu viņš izstrādāja jaunam ložmetējam.

Gelderiņš neesot arguments...nu, nu

Dizains Brensons izmantoja no Vickers-Bertje patšautene, stobrs – arī. Savas konstrukcijas bija aizslēgs. ZB/BREN aizslēga pilnīgi cits.

laikam gan neviens nepateiks kaapeec ''Enfildus''sauca par ''BUR''...0

Некоторые версии!1.Название "БУР" в страну привезли сограждане, учавствующие в данной войне на стороне буров против англичан.2.Вопрос в том, что "бур" для обозначения оружия появился в русском языке. За бугром оно нигде для обозначения Ли-Энфильда не употребляется.Так что вполне возможно, что "бур" пошло от слова "буравчик", поскольку бронирование БМП-1 и БТР-60 от винтовочных патронов не защищало, как и бронежилеты.3.Один из вариантов, версия неправильного перевода. Во время Афганской войны советские офицеры сталкивались с (если не ошибаюсь язык пушту) со словом ПУР (ружье) в результате лингвинистических преобразований (кто как услышал, и кто как понял ) получилось удобоворимое и легендарное БУР 4.Трофейными Ли-Энфилдами вооружались буры во время англо-бурской войны (1899—1902). Борьба старых колонизаторов (буров) против новых (бритов) вызвала большую симпатию в России. После этой войны винтовку и назвали "бур".5.В одной из мастерских лежали стволы,на них были клейма,из за времени по английски "британия" читалась как "бур.."6.Название происх. от англо-бурской войны 1899—1902 гг.

Aivar!shiis versijas jau bij dzirdetas gan padarmijaa,gan LA II...
iisteniibaa shis nosaukums jau radies 20-tajos gados...ja nebuutu WWII,tad mees tikai ar ''BUR''paziitu...

labi ,kungi!piedaavaaju savu versiju-''BUR''tulkojas kaa British United Rifles...
taalaak mekleejiet pashi...

Всем привет,
подскажите, как правильно перевести слово "patšautene" ???

Варианты такие: легкий пулемет, самозарядная винтовка, карабин.
Перевод интересует именно в том контексте, какое было оружие в Латвийской армии
в 1939 г.

Вадим.

легкий пулемет

то есть ручной пулемет? (если перевести литературно?)

Nus, samoe prostoe kak raskazatj, cgto takoe bila "patšautene", eto skazatj, chto eto tot-zhe pulemjot, no bez opori[nozhek].

+1

nozki kaneshna jest tozhe u "patšautene"

patšautene = ручной пулемёт

do voini suscestvovali dva oboznacenija pulemjotam:
''patsautene''bolse otnosilosj k ljogkomu(rucnomu) pulemjotu,
''lozmeteejs''-oboznacali tjazolij(stanocnij)pulemjot.

Luisa patšautenei balsti (станки) Latvijas armijā ari biji.

te 3 agregaati ar nosaukumiem no LA 1936.g.rokasgraamatas:


...un texts:
''patshautene ir nesams ierocis:taa sauj automatiski ar parastaam sautenes patronaam''.

''lozmeteejs ir kaajnieku galvenais smagais ierocis,kas cieshi darbojas kopaa ar tiem.lozmeteeji apvienoti bataljonu lozmeteeju rotaas.katraa rotaa parasti 3 vadi pa 2 grupaam katraa.grupu sastaada 2 lozmeteeji un taa ir mazaakaa uguns vieniiba,kuru parasti nedala''.

Izradas ka ljoti dauzi iegadajas ari 9mm FN-Browning HP! kuras Latvijas armija 1935 gada iepirka no Beljgu firmas Fabrigue Nationale d' Armes de Guerre .Ka ari Danijas Niderlandu,Lituvas,Rumanijas Igaunijas,Peru armijas vinja ari bija brunjojuma.No 1939g-1945g vacijas armijai bija nodotas vel 319 tukstoshi tadu pistolju .Sho pistoli razho lidz shai dienai un vinja ira vairak ka desmit armijas brunjojuma!

hajpauers ir lietuviesu pirmskara nacionaalais ierocis!viniem liidz '40-tam oficiaalaa armijas pistole.pats neesmu redzeejis,bet lietuviesi staastiija,kad tiem uz aizsleega augspusee bija graveets Gedimins vairoga formaa...

Izbeidz vienreiz izteikt savu neprofisionalu viedukli! Talak par Zhuka gramatu nesi ticis!

[quote="schweiks"]kas gan kopiigs kalasham ar StG? Если вкратце, то общего у них : поршневой газоотводный двигатель, с верхним расположением трубки (в связи с этим и схожий внешний вид передней части); расположение прицельных приспособлений и серийно реализованная концепция промежуточного патрона.Штамповка деталей
На этом сходства заканчиваються. Различия можно найти на любом оружейном сайте Перечислять лень Постреляй умник сначало с обоих, хотя бы по цынку патронов!

Последняя закупка Латвией пистолетов была P-08 в Германии.

šveiks pilnībā runā taisnību. ap 6000 pistoļu tika saražots un lietuvas armijā lietotas. tikai tur nebija ģedimina vairoga forma uz aizslēga, bet tikai tā figūra, kas ir attēlota uz vairoga-- tāds kā trījžuburis vai kā lai to nosauc!!!
super reta manta, varētu ganjau pat saukt par vienu no lietuvas pirmskara lepnumiem.