ANTIK-WAR.LV

Первый раз попался жетон, возле заброшенного дома.

267. Reznas bataljons.

Pozdrovlayu s nahodkoy, predmet ocheny ne chastiy.

жетон деловой, только раздел вы попутали.

http://www.lacplesis.com/WWII/LATVIESU_ ... LJONS.html
1942. g. martā pltn. N. Bebris saformēja Krāslavā no Latgales apgabala brīvprātīgiem 17-E latviešu kd bataljonu. Bataljonu 18. maijā pārdēvēja par 267. Rēznas bataljonu. Bataljonā pēc saformēšanas skaitījās 12 virsnieki, 43 instruktori un 409 kareivji. Apbruņojumā bija 429 šautenes, 27 patšautenes un 12 ložmetēji. Bataljona 1. rotu komandēja kapt. E. Riekstiņš, 2. rotu — kapt. J. Butka un 3. rotu — kapt. N. Pļavenieks.
Bataljons Krāslavā blakus apmācībām pildīja arī Sardžu dienestu un septembrī piedalījās ar izpletņiem nomesto krievu partizānu apkarošana.
14. novembrī bataljons izbrauca uz Bežaņicu rajonu nomainīt 16. Zemgales bataljonu. Tur uz 16. vācu aizmugures spēku pavēlnieka rīkojuma pamata bataljons pārņēma daļu 16. Zemgales bataljona mantu un ar 7. decembri uzsāka 16. bataljona pakāpenisku nomainīšanu.
Dno — Novosokoļniku rajonā 267. Rēznas bataljons pildīja tos pašus uzdevumus, ko bija pildījis 16. Zemgales bataljons. Pēc pltn. Bebra pāriešanas uz Latviešu leģionu no 1943. g. 25. februāra bataljonu komandēja līdzšinējais 3. rotas komandieris kapt. N. Pļavenieks.
1943. g. sākumā bataljons līdz 23. martam 89. un 107. grenadieru pulka pakļautībā cīnījās frontes pirmajās līnijās, ciešot smagus zaudējumus. Tā piem., no 10.—13. februārim vien bataljons zaudēja 13 kritušos un 20 ievainotos. 28. februārī krita arī vācu sakaru virsnieks pol. hptm. E. Strassers.
Bataljonam izejot no frontes pirmajām līnijām, 89. grenadieru pulka komandieris piesūtīja bataljonam sekojošo rakstu:

89. GRENADIERU PULKA
KOMANDIERIS

1943. g. 23. martā

Latviešu aizsardzības vienību 267. bataljonam.

Bataljonam izejot no pulka kopas, izsaku visiem virsniekiem, instruktoriem un kareivjiem savu sevišķo atzinību un pateicību par viņu varonīgo cīņu.
Neskatoties uz visasākajiem kaujas un laika apstākļiem, bataljons vislabākā veidā pabalstīja pulka atvairīšanas cīņas.
Novēlu visiem bataljona piederīgiem arī turpmāk panākumus un vīru laimi, ievainotiem drīzu izveseļošanos.
Sevišķi es pieminu kritušos, kas cīņā pret boļševismu atstāja savas dzīvības kaujas laukā.

Majors Deigentešs


Pēc iziešanas no galvenās kaujas līnijas bataljonu nodarbināja galvenokārt dzelzceļa apsardzībā starp Dno un Novosokoļnikiem.
Kā tas redzams no ģen. Bangerska pieprasījuma ģen. Jekelnam (skat. 216. bataljons vēl 1943. g. decembra beigās ir atradies Novosokoļniku rajonā. Tas Latvijā atgriezās tikai 1944. g. jūlija mēneša vidū.
http://www.lacplesis.com/WWII/Cinas_Pie ... LJONS.html
Uz īsu laiku to vēl gan iesaistīja sarkano partizānu apkarošanā Sebežas rajonā. No turienes tas 14. jūlijā atgriezās Latvijas teritorijā un 27. jūlijā novietojās Viesītē.
Septembrī bataljonu iesaistīja frontē pie Lielupes, apm. 5 km austrumos no Jelgavas. No turienes septembra beigās bataljons atgāja uz Džūkstes rajonu.
Ar 27. oktobri bataljons atradās Ventspils cietokšņa komandanta rīcībā un bija tieši pakļauts DR iecirkņa komandierim, kas to iesaistīja jūras krasta apsardzībai abpus Užavai.
1945. g. janvārī bataljonā skaitījās 2 rotas un izlūku komanda, ar 11 virsniekiem, 56 instruktoriem un 173 kareivjiem. Šai laikā bataljonu komandējis kapt. Birzietis, 1. rotu — kapt. J. Siliņš, 2. rotu — ltn. Cirainis un izlūku komandu — ltn. Vērdiņš.
Pēdējās ziņas par bataljonu ir Latviešu Ieģiona ģenerālinspektora 28. marta pārskatā. Šai laikā bataljons vēl arvien atradies Užavas rajonā, un tā sastāvā skaitījušies 250 vīri, to skaitā 8 virsnieki.

Большое спасибо за интересную информацию.