ANTIK-WAR.LV

jā, vadimam kolekcija -cepuri nost...

kur var apskatīt fočenes no šīs kolekcijas?? grāmata taču vel nav?

gribēju jautāt speciālistiem, Olga ir izlicis šādu nozīmi.
ražotājs Muller, Riga...? kāds var pateikt, vairāk par šo ražotāju??
tā ir Latvijas laika nozīme?

var būt tikai uzgrieznis ir no Mullera...var būt Mullers pārtaisija esošo nozīmīti, piemēram- pielodēja ērgli un nomainija uzgriezni...

Standarta 1917. gada LPS karavīra nozīme ar kāda juveliera papildinājumu (var būt 1917. gadā karavīrs ērgļu demonarhificēja, bet kāds vēlāk nolēma izlabot).

фото стрелка...

вОТ ПРИКУПИЛ ЗНАК ЛСБ

Знак нижних чинов второго типа.

А 1 тип как выглядит??Если не трудно?

так
viewtopic.php?f=55&t=97585

Спасибо!! Предлагают такой-но дорого хотят...подожду сниженя цены!....

мне за солдатский ЛСП предлагали 200....

вроде я 1 тип прикупил- ЛСП....и фотка не плохая...

знак нижних чинов ЛСП на сегодняшний день известен только одного типа

спасибо...будем знать....

знак нижних чинов ЛСБ второго типа
viewtopic.php?f=80&t=177103

слегка фантазийная копия
viewtopic.php?f=112&t=176054&start=0

Вот попался ЛСБ-жаль...утеряна застежка...для нижних чинов....

вот фотки-красивые...

vot jesho krasivoje foto strelka

Весьма обеспеченный нижний чин!

nu da i scasi i cepka dlja krasi....

vot foto strelka uzhe s Latvijskoj kakardoj i u orla net karoni (ili dazhe golovi).

Кокарда на фуражке у него немалого размера!

солидная семейка...

ЛСБ в золоте.

красив, но перепутаны ветви венка- слева должна быть еловая, а справа дубовая...

Нет, ветви не перепутаны. Он сделан по знаку нижних чинов третьего типа, у него ветви расположены именно так. Известны примерно такие же офицерские знаки в серебре.

Не подскажете ли, кто является производителем данного знака?

Данный знак без клейм.

Очень жаль.
Значит сделан не там, где серебряный, а где - можно только гадать.

Этот выриант знака хорошо знают в России. Он есть в часных коллекциях.

думается что все офицеры ЛСБ известны поименно, тогда вопрос, кто из офицеров конкретно могли заказать эти знаки...

Да их было около 500 человек, а может и больше. Весь вопрос не в том, кто этот богатей, а где заказали эти знаки, если на них нет клейма, которые ставили солидные мастерские (а не солидной заказывать дорогой знак...).

Женщины -стрелки...первая такая попалась...фотка...

что-то округлостей и выпуклостей не заметно, мож просто пацаны...

наверное плохо кормили их....покупал фотку-как женщины!!

"Тема сисек не раскрыта!" (С)

Zhenshin v forme esho mozno razpoznatj po gubam, pomoemu tut vsjo ponatno, pravilnuju foto kupili.

īstie formu īpašnieki stāv ārpus objektīva.. visparastākā pārģērbšanās- joks!
šīm sievietēm nav nekāds tiešs sakars ar latviešu strēlnieku vienībām.

viewtopic.php?f=61&t=125984
http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=319

Vienīgā strēlniece.

Līna Čanka, Trešā Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgā. Apbalvota ar svētā Jura krustu un Latvijas Republikas laikā — ar Lāčplēša Kara ordeni par varonību kaujā pie Pavasara muižas Slokas rajonā 15. novembrī.

Bataljona komandieris Jānis Kalniņš atmiņās raksta: „Brīvprātīgo jaunekļu starpā septembra mēnesī bataljonā ieradās arī viena jaunava – kurzemniece Līna Čanka, ko ieskaitīja kā strēlnieku Jāni Čanku, jo nekādu aizrādījumu par brīvprātīgo sieviešu pieņemšanu.”
Dace Zvirbule: „Aizejot no mājām, Lince paķer līdzi mirušā brāļa Jāņa dokumentus. Ar tiem tad viņa arī iestājas bataljonā kā Janka. Tas parādās citu strēlnieku atmiņās, arī no vēlākiem, padomju gadiem. Reiz Līna atstāta publikā un nav aicināta sēdēt prezidijā, jo pietrūkstot krēslu. Tad pārējie streļķi sagādā sēžamo, sacīdami: „Kā tad mēs bez sava Jankas!”
Vecākais ārsts atklāj, ka, lai trāpīgi šautu, Lincei vajadzīgas brilles. Viņš pasniedz Lincei tās kā dāvinājumu – talismanu, lai vācieši neizšautu aci. Talismanu viņa uzcītīgi nēsā visu laiku.
Dace Zvirbule: „Nezinu gan droši, vai tas tieši ārsts bija, taču no pašas atmiņām ir skaidrs, ka tās dāvātas kā talismans. Tomēr diez vai kāds būtu nēsājis brilles tāpat vien, ar parastiem stikliem.”

Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona sanitārais punkts pie Nāves salas. 1916. gada vasara. Sanitāres uzsvārcī — bataljona strēlniece Līna Čanka.

Pirmajā kaujā pie Pavasara muižas Līnu ievaino kreisajā rokā. Pēc pārsiešanas viņa grib iet uz savu rotu, bet ārsts nelaiž. Tad viņa paslepen paņem mēteli un šauteni, aizšmauc uz mājas stūra, apģērbjas un iet atpakaļ uz rotu. Par šo kauju Līnu Čanku apbalvos ar Jura medaļas IV šķiru.
Dace Zvirbule: „Vēlāk viņa saņem divus Jura krustus, bet Latvijas laikā – Lāčplēša kara ordeni. Zināmākajā portreta fotogrāfijā nevis Līna pati, bet viņas ordeņotā krūts ir attēla centrs. Viņai tas bija ļoti svarīgi. Ar ordeņiem viņa greznojās arī miera laikos, piemēram, dodoties vizītē pie Raiņa, lai „izsistu” sev algu par karā pavadītajiem gadiem. Rainis par to dienasgrāmatā rakstīs: „Atnāk Čanka – kavaliere. Prasa, lai runāju Saeimā, lai dod viņai „Lielrendas” muižu par dzimtu.”

Nav Lincē tās sirsnības, kas puišos. Lai viņai nepārmestu sievietes mīkstčaulību, viņai jābūt cietākai par vīriem. Un viņa ir. Cietāka. Niknāka. Nežēlīgāka.
Dace Zvirbule: „Radi, kas Līnu vecumdienās atminas, liecina, ka viņa tiešām ir skarba sieva bijusi – gribēja runāt tikai par valsts lietām vai karu, ja tikai būtu, kas klausās! Presē Līna vairākkārt citēta, sakot aptuveni šādus vārdus: „Ja jūs zinātu, cik skaisti ir pozīcijās! Tā šrapneļu mūzika un mīnu iluminācijas! Kā sāk šaut – tas ir tikpat kā koncerts.” Neviens vīrietis tādus vārdus nav teicis, vismaz kaujinieku atmiņās neatrodu. Lincei patikšana nav bravūra. Tikai tā skaidroju viņas jūtu ķīmiju, to vajadzību pēc adrenalīna un balansēšanu uz dzīvības un nāves asmens.”

Lince ir īsta sieviete – ar noslēpumu. Cik maza un smalka mute ir Lincei, cik aristokrātisks ir viņas deguns, cik tumši kvēlo viņas vaigi.
Dace Zvirbule: „Kara muzeja pirmā pasaules kara nodaļas vadītāja Ilze Krīgere stāsta, ka Līna – Janka tika atmaskota, jo nemazgājās kopā ar pārējiem. Savukārt strēlniece pati atmiņās atzīst, ka vismaz sākumā kazarmās ne reizi neesot izģērbusies. Kad vēlāk tapa zināma patiesība, feldfēbelis gandrīz zobenu aplauzis, atgaiņājot no viņas strēlniekus, kas līduši to brīnumu – sievieti rotā – apskatīt.

Taču vēlāk viss izlīdzinājies un virsroku ņēmis draudzīgums. Meiteni-čomu neviens zēns vairs neuztver kā sievieti. Turklāt kāda mazgāšanās frontē? Atmiņās visi atzīst, ka ierakumos bijuši utīm apauguši. Vēlāk gan Linci pārceļ uz sanitāro daļu, un tur jau acīmredzot bija sievietei piemērotāki higiēnas un dzīves apstākļi.
Janka bija drosmīgāka par daudziem citiem jau pirmajā kaujā, un tāda drošsirdība nevarēja neradīt respektu pulka biedros vīriešos. Viņa bija karstākajos punktos gan Nāves salā, Ložmetēju kalnā, gan Ziemassvētku kaujās. Taču pati nāve no viņas baidījās. Viņa gāja nāvei virsū, un tā bēga. Gandrīz katrā kaujā Linci ievaino, bet nekad ne nāvīgi.”

30. gadu sākumā Līna apprecas ar Robertu Freidenfeldu.
Dace Zvirbule: „Man, ņemot vērā strēlnieku stāstīto, ir minējums, ka arī Roberts ir no karavīriem. Abi, iespējams, satikušies virsnieku vidē, piemēram, armijas klubā. Kaut maigā rakstura dēļ ir gluži neiespējami viņu iedomāties armijā. Robertam piemitušas izcilas kulināra dotības, viņš esot pilnībā uzņēmies mājas rūpes un darbus, pat Lincei zeķes lāpījis. Ja nu karā – tad spēju viņu iztēloties vienīgi sagādes daļā vai kā pavāru. Vairāki avoti vēsta, ka Roberts bijis gejs. Tādējādi pāris veidojies ačgārns: viņa ļoti vīrišķīga, bet viņš maigs un sievišķīgs.”

30. gadu vidū Līna ciemojas Valdeķu muižā pie Emīlijas Benjamiņas.
Dace Zvirbule: „Līna viesos dodas ar savas mājas medu ciemakukulī, bet atpakaļ atved Benjamiņas dotos 100 latus. „Tas esot 20 gadus krājies parāds. Par manu karalaika biogrāfiju,” tā teic Lince. Manuprāt, tā ir smalki dota, bet ļoti lēta asinsnauda un atpirkšanās. Cik tad tālu bija fronte? Vien pārdesmit kilometru no Rīgas. Kamēr Lince un viņas biedri stāvēja ierakumos, galvaspilsētā aktīvi turpinājās saviesīgā dzīve, un Benjamiņa kundzei joprojām iznāca avīzes. Visa bagāto ļaužu manta un dzīve tika sargāta tur, ierakumos. Ietekmīgie turpināja sabiedrisko darbību un slavēja karotājus.”

1981. gadā 88 gadu vecumā Līna Čanka mirst Reģu pansionātā, un tur tiek apbedīta Kuldīgas rajona Alsungas ciema Lāču kapos. 1989. gadā viņas pīšļus pārapbedī Rendas pagasta Mežzīļu kapos – līdzās vīram Robertam Freidenfeldam.
Dace Zvirbule: „Mūža beigās Līna dzīvo dažādos pansionātos, no viena reiz arī aizbēga un vienu ziemu nodzīvoja mākslinieka Jurģa Skulmes ģimenē. Gandrīz 89 gadus Līna pagūst nodzīvot. Viņai nenoliedzami bija krampis.”

vakar biju uz pasākumu Ložmeteikalniņā, satikās viens 85gadīgs vecītis, stāstija, ka viņa tēvs esot karojis šajās vietās.Jaunībā pat esot rādijis trīs lielas priedes pie kurām stāvējis sardzē. Tēvs esot bijis divu Jura krustu kavalieris...
Stāstija, kā tēvs krustus nopelnija... Virsnieku bariņš esot sēdējis pie ugunskura, bet piepēši parādijušies vācieši, virsnieki steigā aizlaidušies un viens no viņiem atstājis pie ugunskura portupeju ar pistoli...tēvs esot pieteicies aiziet pakaļ ierocim un bija atdabūjis arī. Par to dabūja pirmo krustu. Otro dabūja par to, ka no mīnmetēju apšaudes izvilka arā kādu lielu činovnieku...Bijusu tēvam arī medaļa par neatkarības cīņām, tā ar visiem papīriem sadegusi ugunsgrēka laikā, bet krustus tēvs esot pārdevis vel pirms kara...Bijusi tēvam arī saskarsme ar Līnu Čanku...Kaut kur bijuši vesti ar vilcienu un tēvs esot rupji runājis vagonā, uz ko biedri aizrādijuši, ka sievietes klātbūtne nav labi lāmāties. Kādas vel sievietes...viņam sakot eku augšējā plauktā guļot... Tēvs esot līdis pārbaudīt, bet dabūjis spērienu ar kāju, nolidojis lejā un licies mierā...Lūk tāds stāstītājs vakar pagadijās...

Līna Čanka (1893-1981), viena no trim brīvības cīņu kareivēm, kura apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni. Bija pieteikusies karot Kurzemes bataljonā, pieņemot segvārdu 'Jānis'. Piedalījusies kaujās pie Slokas, Nāves salā un Ložmetējkalna. Apbalvota arī ar Jura medaļu, ar IV šķiras Jura krustu, ar II škiras Jura krustu un kā Brīvības cīņu dalībniece no Latvijas valsts saņēmusi Lielrendas muižas Virsaišus. Esot bijusi 'dāma ar krampi'.


http://www.youtube.com/watch?v=Nv9PIX2m45g
Rakstniece Dace Zvirbule grāmatā „Purva velns” izsekojusi pirmās latviešu strēlnieces Līnas Čankas jeb Linces gaitām abos pasaules karos, pēckara gados un līdz pat mūsdienām. Mēs tincinām autori, vai ārpus grāmatas vākiem palicis vēl kas interesants.


p.s.tad 3(trīs) dāmas bijušas strēlniekos ..........vai viņa vienīgā? Ko teiks kara speciālisti?

Lūk LSB zīme. Latviešu Strēnieku bataljons.

Zvirbules grāmatu par strēnieci Līne Čanku pasūtiju Jāņa Rozes interneta veikalā , saucas tomēr " Abavas velns" tīklā bija palikušas 2 grāmatas , viena Daugavpilī un otra vēl kādā pilsētā . Teica ka pārsūtīs man uz Rīgu , cena sanāca 3.02 ls, jo internetā ir 10% atlaide.

http://www.jr.lv/lv/

Lūdzu 1201 nominēt šos zīmi pēc piederības.

Tas ir nozīme, kādu kareivji varēji nopirkt par savam naudām. Dārgāka, nekā parasta kareivju nozīme.
Pazaudēta viena daļa - ģerbonis no misiņa (no viņa palika tikai divi caurumi).
Pēc manam domam – ražotājs vai tirgotājs ir ”Roberts Waldmans”.

Pēc grāmatas „Latvijas Armijas krūšu nozīmes 1918-1940” - Nr. 1008

Ilustrācija no:
Лайма Гринберга Нагрудные знаки латышских стрелков//"Антиквариат, предметы искусства и коллекционирования" 2003. № 11

http://kleynod.at.ua/index/aukcion_7_200_210/0-213

Выглядит как копия.

честно говря, сильно смахивает на новодел...

запишим в фуфло

Armis1 ,ja esi normāls cilvēks, tad labāk palasi dokumentu un atmiņu krājumu " Latviešu strēlnieki", tur tu atradīsi daudz vērtīgāku un patiesāku info par sievietēm strēlniecēm! Daces Zvirbules darbs ir pēdējais mēsls!! Kad izlasīju viņas darbu, sapratu, ka zaudējis esmu daudz vērtīga laika no savas dzīves, tur viss lielākā daļa balstīts uz izdomām un fantāziju, ak jā vēl nokopēts 3.Kurzemes latviešu strēlnieku kaujas žurnāls Šai sievietei toc nav pilns rublis:D nesaprotu, kā Kultūr kapitāl fonds finansēja tādu draņķību!!!! Otra zināmā strēlniece ir Jevgēnija Moseiko!!!