ANTIK-WAR.LV

Kāds ir saskāries ar šādiem šķīvjiem?! Varbūt varētu kādu papildus info par izcelsmi, cenu utt.
Jau iepriekš paldies.

Labvakar!!!!
Jūsu šķīvji ir ļoti interesanti un arī diezgan reti.Cena arī nebūs no mazajām. Zīmējumi uz porcelāna ir roku darbs. Tieši firmas J.Jaksch & CO viens no darbības profiliem bija porcelāna trauku apgleznošana.
Konkrēti par šķīvi NR.2 viņš ir izgatavots 1917.gadā firmā J.Jaksch & CO Rīgā ,bet iespējams kad 1919.gadā zīmējums papildināts ar augšā esošo Latvijas valsts karogu un ģērboni.

Klāt pievienotajā foto ir šķīvis NR.2 ,izgatavots 1917.gadā,tāds kāds viņš izskatījās sākotnēji. Iespējams 1919.gadā jaunai valstij atdzimstot labāks noiets bija pēc šādiem traukiem ar jaunās valsts simboliku ar kuru tika papildināti jau esošie šķīvji.
Atvainojos par foto kvalitāti.

Paldies REINHARDS par info

Jakša porcelāna gleznotava pastāvēja līdz 1.Pasaules kara vispārējai Rīgas evakuācijai 1915. gadā un vēlāk savu darbību neatjaunoja.

Domāju, ka Jūs kļūdaties! Šķīvis ir apgleznots pēc sarkano zemcilvēku padzīšanas, t.i. uzreiz pēc 1919-tā gada. Tādēļ uz šķīvja arī ir pieminēts viens no tumšākajiem brīžiem Rīgas vēsturē, ir redzams boļševiku karogs ar gadaskaitli "1919".
Šāda simbola parādīšana normālos cilvēkos nevarēja radīt sevišķi pozitīvas emocijas, vienkārši tā bija fakta konstatācija...
Savukārt Jūsu parādītais šķīvis ir apgleznots pirms augstāk minētaiem notikumiem, tādēļ tur nav redzami nedz Latvijas, nedz boļševiku simboli...

Ja izlemsiet pārdot, esiet uzmanīgs! Ja kāds man piedāvātu 100 latus par šķīvi, es nemaz nerunātu ar šo cilvēku...

Vai ir zināma šo šķīvju reālā izcelsme/ceļš līdz jums vai to pašreizējiem īpašniekiem?

Pagaidam vel nesmu skivju ipasnieks, bet cik sapratu no ipasnieka, tad esot mantojis no vecateeva.

Mjā, leģenda kā čigānam uz tirgus... Respektīvi, izcelsme nezināma un nepārbaudāma... Apvainoties nevajag, tikai fakta konstatācija.

Tā diemžēl ir. Pašam būtu interesanti uzzināt šķīvju gaitas, bet kārtējo reizi ir jau par vēlu.

Bet kāda tur starpība? Šķīvji ir kādreiz pirkti, mantoti, atrasi vai kara laikā fenderēti - tas viņu vērtību nemaina, ne naudas ne arī kādā citā izteiksmē!

Ja arī sanāktu uzzināt, ka tos šķīvjus ir dāvinājusi tante Zenta, vai ka tos saimnieks bija 60-jos gados iemainījis pret diviem polšiem no kaimiņa Jāņa, vai ka tos saimnieks "piecirta" kādā pamestā dzīvoklī kad krievs 1944-jā gadā ienāca Rīgā u.t.t., kas no tā mainītos?

Ja Jums "AAlt" interesē no kurienes šķīvji sākotnēji cēlušis - ar 90% garantiju var teikt, ka no Baltvācu aprindām.
Daudzi bija spiesti atstāt savu Dzimteni pēc pilsoņu kara (tā sauktajām brīvības cīņām), daudzi repatriējās pirms 1940-tā gada, gandrīz visi kas bija palikuši, pameta Latvijas teritoriju pirms boļševiku armijas ienākšanas. Lielāko daļu savu mantu visos gadījumos viņi atstāja. Pirmajā manis minētajā gadījumā, manta bieži tika vienkārši atņemta...

Starpība relatīva - kā kuram. Man, piemēram, liela. Tas, ka šķīvji ir no tā laika, par to nav šaubu, bet par latvisko mālējumu (kā tas tiek domāts ap 1920.gadu, plus/mīnus kādi gadi) es gan neesmu pārliecināc līdz galam par visiem 100. Līdz ar to, ja pašam topika autoram ir zināma šķīvju vēsture, tas var vai nu pielikt vai atņemt punktus pārliecībai par priekšmetu pilnīgu autentiskumu. Var to uzskatīt par cimperlību, bet tādas nu ir manas domas.