ANTIK-WAR.LV

Sveiki, gribēju te uzrakstīt savu stāstu par konservāciju.

Sākās viss gaužām nevainīgi. Iegādājos divus cirvjus. Kādu laiku domāju un prātoju par tīrīšanas metodēm, kamēr ieraudzīju
šo.

Samērcu abus etiķī, tīrījās diezgan veiksmīgi. Viens notīrījās aptuveni piecu dienu laikā, ar otru gāja lēnāk, vismaz divas nedēļas pagāja. Attīrīšanas procesā sāku domāt par konservāciju, te man ļoti izlīdzēja Salvatore Mundi, kurš man pastāstīja kā process notiekas un kur var iegādāties nepieciešamo ķīmiju. Par to izskaku lielu pateicību.

Visu nepieciešamo nopirku Enolā. Kopumā izmaksāja man tas prieks 13,60 latus, tas ir, 400 mililitri trietanolamīna 5% šķīduma izopropilspirtā, 400 mililitri B72 paraloīda 7% šķīduma etilacetātā un 200 grami mikrokristāliskā vaska. Cik katrs maksāja, lāga nezinu. Jebkurā gadījumā, B72 paraloīdu iztērēju labi ja gramus 10, mikrokristālisko vasku arī pavisam nedaudz. Trietanolamīnu gan būtu
vajadzējis nedaudz vairāk paņemt, taču to es vēl tad nezināju

Pirmais solis iekš konservācijas bija pasivācijas reakcija. Abus cirvjus traukā mērc trietanolamīna šķidumā. Traukam jābūt noslēgtam, spirts, kā mēs visi zinām, ir gaistoša viela, ar visam tam izrietošām sekām. Tā arī turam dienas trīs. Pēc trim dienām zvejo viņus ārā, nožūst momentā, kā jau minēju, izgaro vai iztvaiko. Nekādu īpaši netīrumu virsū nebij. Paņēmu mazu otiņu un klāju virsū B72 paraloīda šķīdumu. Šķīdums ir kaut kas līdzīgs lakai, smird pēc acetona jau nu šausmīgi. Dažu minūšu laikā sāka galva reibt. Nožūst arī pāris minūšu laikā. Nekādu vizuālu atšķirību manīt tā kā nevar, nav jau nekāda bieza grīdas laka. Tad atliek pēdējais posms, pārklāšana ar mikrokristālisko vasku. No sākuma īsti nevarēju saprast kā to darīt, sāku cirvi ierīvēt ar vaska gabalu tas kaut kā neklājas tā kā vajadzētu. Pēcāk pielēca, pasildīt ar fēnu vajag, tad tas kļūst mīksts un var ar pirkstiem vienmērīgi izsmērēt. Šitais process notika apmērām stundas divas, abām rokām īkšķiem nogāja āda, diezgan grūti ir vienmērīgi vasku uzklāt. Ar šo arī konservāciju gribētos uzskatīt par pabeigtu.

Nemāku gan teikt cik pareizi un labi ir iekonservēts, bet pēc gadiem 10 vai 20 redzēs, ja cirvji sāks drupt, tad nu skaidrs, ka kaut kas nav tā kā vajag
darīts. Tagad tikai pie kātiem jātiek. Labprāt uzklausītu kritiku un citus viedokļus.
Pielikumā - bildes.

sssssuper, paldies par atskaiti, noteikti noderes tavs paraugs.

kada trauka liki cirvi ar amiinu, pietika ar to 0,4? Ka skaties uz tadu variantu ka ietisana vatee un noliesana ar amiinu un talak noslegta traukaa?

un vel mani maac shaubas par vasku... iespejams ka tas ir jaskidina ar vaitspirtu un tad jaklaaj... nu to es meginasu noskaidrot, bet domaju ka tev ir izdevies dzilji ok.

Teorētiski labāk būtu cirvi iemērkt pasivatorā, jo tad ar garantiju šķīdums tiek klāt visām šķirbām un plaisām. Taču tā kā neviens nav Rokfellers, kas to var iegādāt litriem, jāizlīdzās ar "kompresēm". Nav garantijas gan, ka visam tiks klāt, taču lētāk.

kāda vaina tāda veida vaskošanai? Un vēl jau apakšā ir laka...

Nu ja pavisam godīgi, tad cirvjus apliku ar kokvilnas "kompresēm", nolaistīju daudzmaz, ievīstīju celofāna maisiņā, un tad bāzu traukā. Negribēju rakstīt, lai neņem neviens sliktu piemēru Bet domāju ka pārim cirvju ar kādu nepilnu litru vajadzētu pietikt.
Ja runā par vasku - nezinu, varbūt pareizāk ir šķīdināt, taču es uzklāju diezgan normāli, ir pārliecība ka šitā ir pareizi.