ANTIK-WAR.LV

Labdien! Vecmāmiņas brālis Kārlis Kaizers pazuda 2.pasaules karā. Pazušanas datums 15.07.1944. Pievienotie dokumenti no Valsts arhīva, tur norādīta pazušanas vieta Schippuli, Sippuli vai Sipuli. Tā kā bija 32.pulkā, pēc datumiem vajadzētu būt kaut kur Latvijas Krievijas pierobežā, bet nevaram to vietu atrast! Varbūt kāds var palīdzēt! Vai arī sniegt kādu citu noderīgu info par pievienotajiem dokumentiem, pastāv iespēja, ka saņemts gūstā, ļoti vēlētos noskaidrot viņa likteni. Paldies!

Tas ir pie Opočkas.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Kārlis_Aperāts

Liels paldies!!! Cik ātri atradāt!
Iespējams, ka Kārlis Kaizers tika saņemts gūstā, obd memorial lapā atradu ļoti līdzīgu personu, Haizer Karl, tēva vārds Jakob, viņam bija Johans, un sakrīt arī dzimšanas gads, karagūsteknis, miris kara hospitālī. Vienīgi, ka tur rakstīts vācietis, kaut gan viņš bija latvietis, bet tēvs gan bija vācietis. Vai tas varētu būt viņš? Un vai ir jēga rakstīt uz Krieviju par šo ierakstu? Paldies!
https://obd-memorial.ru/html/info.htm?id=62042836

15. ieroču SS divīzija, 32. ieroču SS grenadieru pulks - komandieris pulkvedis Arvīds Krīpens

1944. gada maija vidū pulks saņēma uzdevumu triecienā saņemt gūstekņus, uzbrukums tika veikts, taču iegūtie gūstekņi pamanījās izdarīt pašnāvību pirms tika nopratināti. Līdzīgs uzbrukums, 32. pulkam ciešot zaudējumus (krita 9. rotas komandieris leitnants Dukaļskis), tika veikts arī 3. jūnijā -atkal bez panākumiem. Nepatīkama epizode tiek piedzīvota jūnija vidū - kareivis Skudra nodūra savu sardzes biedru un pārgāja ienaidnieka pusē, nododot tam informāciju par 32. pulka pozīcijām.
22. jūnijā sākās liels Sarkanās armijas uzbrukums, 32. pulka 9. rotu izsita no augstienes 228.4. (vēlāk pazīstams kā Jāņu kalns). Pretuzbrukums tika plānots 23. jūnijā - to vadīt bija plānots kādam vācu bataljona komandierim, nevis pulkvedim Krīpenam, kas Krīpenu personiski aizvainoja. Krīpenam gan izdevās pārliecināt divīzijas komandieri Heilmanu par uzbrukuma nelietderīgumu, taču pats Krīpens pēc tam pulka komandiera amatu pameta. 26. jūnijā ienāca ziņas par gaidāmu Sarkanās armijas ofensīvu visā Vitebskas frontē, tādēļ arī 32. pulks saņēma pavēli 10. jūlijā atkāpties. Par jauno pulka komandieri 26. jūnijā iecēla pulkvežleitnantu Kārli Aperātu.

Atkāpšanās līdz Latvijas robežai
Sarkanās armijas uzbrukums visā VI latviešu SS korpusa sektorā pārsteidza 32. pulku nesagatavotu - tas sākās tieši 10:00, kad bataljonu komandieri bija ceļā uz pulka štābu lai apspriestu pusnaktī plānoto atkāpšanos. Notika dziļš iebrukums, salaužot blakus esošā 33. pulka pretestību un arī 32. pulks bija spiests sākt atkāpšanos ar kauju uz Veļikajas upes līniju, tika ciesti smagi zaudējumi, ierindā palikušo vīru skaits katrā bataljonā bija vien aptuveni 100.

15. jūlijā pulka komandieris pulkvežleitnants Aperāts saņēma pavēli atkāpties no Veļikajas līnijas un doties uz aptuveni 40 km attālo Krivino sādžu Zilupes krastos. Jau atiešanas sākumā pulks pie Arapi sādžas sadūrās ar ap 400 vīru lielu partizānu vienību - situāciju pasliktināja tas, ka šajā sektorā beidzās pulka rīcībā esošās apvidus kartes. Tālākā atkāpšanās notika bez kartes. Ceļā pulka kolonnai pievienojās vācu 159. grenadieru pulka atliekas ap 200 vīru sastāvā un ap 23:00 formējums sasniedza Aksjenovo sādžu, kur 16. jūlija agrā rītā beidza upes forsēšanu rietumu virzienā. Ņemot vērā vienības jaukto raksturu, tās kopums tika saukts par Aperāta kaujas grupu (Kampfgruppe Aperāts).

Ap plkst 9:00 vienība sasniedza Koženci sādžu pie Isas upes, tālāk 13:00 triecienā ieņēma Peski sādžu. 16. jūlija pievakarē kaujas grupa izdarīja uzbrukumu Mozuļu muižai, taču Sarkanās armijas vienības saņēma tanku atbalstu un nāvējoši ievainots tika pulkvežleitnants Aperāts, vadību uzņēmās adjutants majors Hāzners, kas vadīja atkāpšanos pāri Zilupes tiltam. 23:00 Hāzners ar atlikušajiem 100 vīriem uzsāka izlaušanās mēģinājumu caur purvu, tam sekoja vairākas dienas sadursmju, virzoties Latvijas virzienā - 22. jūlijā 9:00 93. vācu divīzijas izlūkposteņus sasniedza vairs tikai 13 vīri.