ANTIK-WAR.LV

Sveiki! Vai kāds nevarētu šeit ielikt bildes, kur redzami Tukuma strēlnieku pulka virsnieku kopbilde?!

Nav te gandrīz nevienam nekā izņemot sapuvušus krāmus.
Es meklēju par 5 zemgales pulku,bet arī tukšais numurs.
Jādodas uz muzeju vai arhīvu tur dabūsi ko meklēji.
Lai veicās!

Vot vsjo taki nashjol u sebja po vashemu voprosu! Ka4estvo ostavljaet zelatj lu4shego, no kak govoritsja 4to bilo!
Pervoe foto pishu doslovno - 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieku grupa 1916. g. pavasari. No labās uz kreiso: prāp. N. Zodijevs, ārsts D. Bukonts, podpor. J. Venners, pulkv. leitn. A. Lielgalvis, kapt. J. Jurēvičs, prāp. H. Katerfelds un prāp. Andersons. Otrā rindā no labās: prāp. K. Čablis, prāp. Velps, prāp. M. Glembergs, prāp. P. Ozols, prāp. mākslinieks J. Grosvalds, prāp. A. Burbe, prāp. Bērtulsons un podpor. J. Klipsons.

Vtoroe foto-6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieku grupa 1916. g. 24. (11.) maijā pozīcijās. No labās uz kreiso: podpor. J. Venners, podpor. Ž. Dravnieks, kapt. A. Krustiņš, kapt. J. Jurēvičs, prāp. Pržečiševskis, prāp. V. Zālītis. Otrā rindā, no labās prāp. J. Vārna, ārsts D. Bukonts, prāp. R. Otenders un prāp. N. Zodijevs. Zemē nogūlies prāp. Velps.

I vot eshjo dve! Pervaja - Kapteinis J. Jurēvičs, 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona 1. rotas komandieris, kritis 1916. g. 19. (6.) jūlija kaujā pie Ķekavas upes.

Vtoraja- 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona kareivji ar bataljona komandieri plkv.-ltn. A. Lielgalvi vidū, 1916. g. augustā.

A vot po vashemu voprosu, vernee otvetu! Hotja i ka4etvo ne o4enj, no vsjo taki ne pustoj nomer!

Pervoe foto- 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka virsnieku grupa. No labās Dr. L. Kaufmanis, prāp. A. Papandopulo, karalaika ierēdnis Fr. Lapševskis, pulkvedis J. Vācietis, jātnieku izlūku komandas kara zēns A. Janums, podpor. Bērziņš, prāp. F. Sudrabs, štābskapteinis Kr. Rožkalns.

Vtoroe- 5. Zemgales latv. strēln. pulka 8. rotas komandieris štābskapteinis A. Grīnbergs. Kritis Ziemassvētku kaujās.

Tretje foto- 5. Zemgales latv. strēln. pulka 1. rotas komandieris štābskapteinis V. Lasmanis. Kritis Ziemassvētku kaujas.

4etvjortoe- 5. Zemgales latv. strēlnieku pulka 1. rotas jaunākais virsnieks praporščiks O. Liepiņš. Kritis Ziemassvētku kaujās.

Spasibo!
Zdorova pomagli mne.

kādam mērķim tev vajadzīgi šie virsnieki?? dēļ formas, uzsleču veida, vai meklē kādu konkrētu cilvēku??

vienkarši zinot mērķi tad var arī precīzi ieteikt kur , ko meklēt !

Na zdorovje! Najdu eshjo, vistavlju!

Ja tas ir jautājums man tad man vajadzēja bilde, kur redzams mans vecvectēvs...bet diemžēl šiet nav redzams!!
Liels paldies visiem, kas palīdzēja!!

tev paša vectēva fočene ir, vienkārši vakar gāju cauri visiem "latviešu strēlnieks" ( nevis "latviešu strēlnieki") izdevumiem, un pamaniju ka tur publicētas vairākas 6. pulka virsnieku grupu foto. es speciāli nemeklēju 6. pulku, bet acīs iekrita, takā zinu, ka internetā kādam par to ir interese.

varētu arī palūgt kara muzejā 1. p.k. nodaļā- varbūt arhīvā ir kkas.

Tajā 30-mito gada izdevumā es atradu viņa bildi, bet tā ir tik sliktas kvalitātes, ka nevar ieskenēt

viewtopic.php?t=36815

1. un 5. bildē viņš redzams

šādu fo4eni esi redzējis

dzinters pa labi- 37 gads- daugavpils apgabaltiesas priekšēdētājs

ķemeru sēravotos direktors bija ernests dzinters- gadījumā arī nav kāds radinieks.

Tas ir viņa Tēva brālis, kas bija precējies ar Čakstes māsu, viņs bija arī Jelgavas Latviešu biedrības vadītas, dziesmu svētku organizētājs
Te vairāk info.
DZINTERS Ernests, ārsts.
1865. I 21. Stendes pag. + 1934. VI 07.
1889. Beidzis Jelgavas apriņķa ģimnāziju,
1895. beidzis Tērbatas Universitāti,
1890/1901. privātprakse Jelgavā,
1901/1904. Jelgavas pilsētas vīriešu elementārskolas ārsts,
1904/1905. Krievu Japānu karā, kara ārsts,
1906/1914. privāta praksē,
1914/1916. Rezerves kara hospitāļa ordinators,
1916/1917. Turkestana strēlnieku divīzijas pārsienama punkta galvenais ārsts,
1917. I 23. Latviešu strēlnieku II brigādes pārsienama punkta galvenais ārsts,
1917. III 10. brigādes ārsta v. p. i., kolēģijas asesors,
1917. VIII 19. - 23. kaujas pie Nītaures,
1918. I 18. atvaļināts, galma padomnieks,
1919/1920. Latvijas kara slimnīcas kara ārsts,
1920. X 01. atvaļināts,
1920/1928. Ķemeru sēravotu un peldu vietas direktors,
1928. XI 14. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķiru # 312,
Apbalvots ar Sv. Staņislava ordeņa II un III šķiru,
Apbalvots ar Sv. Annas ordeņa III šķiru,
Bijis Jelgavas latviešu palīdzības biedrības krājaizdevu kases dibinātājs un
direktors.

p.s. tāda bilde man ir.

[quote="Arheologikus"][quote="Sturmman"]kādam mērķim tev vajadzīgi šie virsnieki?? dēļ formas, uzsleču veida, vai meklē kādu konkrētu cilvēku??

Vot , kak i obeshjal eshjo fotografii! Na4nu dlja Arheologikus

Pervoe foto: 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieku grupa 1916. g. jūlijā. No labās: prap. V. Puciriuss, prap. Glembergs, prap. Vārna, kara laika ierēdnis Pienkins, prap. A. Burbe, prap. Kr. Graudiņš, podporučiks J.Klipsons, prap. Ž. Dravnieks, prap. Fr. Bērtulsons, kapelmeistars Markis, prap. R. Poruks.

Vtoroe: 6. Tukuma latv. str. b-na virsnieku grupa 15. (2.) oktobrī 1916. g. Torņakalna baznīcas mācītāja mājas verandā; no labas: prap. P. Hasmanis, plkv.-ltn. A Lielgalvis, ārsts J. Alksnis; otrā rindā: prap. Brakmanis, poruč. J. Klipsons un kpt. A. Krustiņš.

Tretje: 6. Tukuma latv. str. bataljona komandpunkts 1916. g. jūlija kaujās pie Ķekavas upes. No labās pulkvedis A. Lielgalvis, praporščiks K. Čablis, praporščiks elps, praporščiks Fr. Bertulons un G. Sidorovs. Augšā bez cepures praporščiks V. Brakmanis.

4etvjortoe: 6. Tukuma latv. str. pulka virsnieku grupa pēc bataljona pārformēšanas pulkā 1916. gada oktobrī, kāpās, Jaundubultu pludmalē. 1. prap. K. Ansons, 2. prap. V. Ziemelis, 3. prap. K. Veide, 4. prap. N. Rozenbergs, 5. podpor. O. Dzintars, 6. podpor. J. Fricsons, 7. prap. A. Juzefovičs (lietuvietis), 8. prap. A. Āboltiņš, 9. prap. A. Čablis, 10. prap. N. Kaņeps, 11. prap. K. Šenfelds, 12. prap. F. Braunfelds, 13. prap K. Podnieks, 14. prap. H. Dikmanis, 15. podpor. K. Graudiņš, 16. prap. A. Artum-Hartmanis, 17. prap. D. Braže, 18. prap. O. Vanags, 19. poruč. G. Sidorovs, 20. prap. J. Briedis, 21. pulka ārsts J. Alksnis, 22. podpor. Velps, 23. pulka komand. pulkvedis A. Lielgalvis, 24. poruč. J. Klipsons, 25. podporuč. T. Kaufelds, 26. prap. P. Hasmanis, 27. poruč. F. Bertulsons, 28. prap. A. Kristsons, 29. podpor. R. Poruks, 30. podpor. . Brakmanis, 31. kapt. A. Krustiņš, 32. podporuč. O. Ūdentiņš, 33. prap. D. Lāčkājs-Lāče, 34. prap. A. Kārklis, 35. prap. J. Daibuss, 36. prap. A. Jansons, 37. podporuč. Ž. Dravnieks, 38. poruč. A. Burbe, 39. poruč. J. Vārna, 40. poruč. V. Pucirius un 41. prap. V. Pillīts.

Man bilde vajadzēja, lai atrastu savu vec ectēvu O. Dzintaru. ši bilde man ir jau noskenēta. Paldies

I eshjo nemnogo!

Pervoe foto: 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka virsnieki vācu patvertņu priekšā Ložmetējkalnā. No labās sēd pulkvedis A. Lielgalvis, stāv poručiks O. Dzintars un podporučiks Kr. Plaucītis.

Vtoroe: 6. Tukuma Lat. str. bataljona virsnieki bataljona formēšanas laikā; no kreisās -1. rindā: poruč. J. Klipsons, štābskapt. A. Krustiņš; 2. rindā ārsts J. Alksnis, pulkvedis A. Lielgalvis, kapt. R. Jurēvičs un 3. rindā prap. J. Venners un K. Čablis.

Tretje: Pulkvedis-ltn. A. Krustiņš, 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona 3. rotas, vlāk 1 bataljona un pulka komandieris.

4etvjortoe: Kapteinis J. Klipsons, 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona 4. rotas, vēlāk 2 bataljona komandieris.

Pjatoe foto: 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona 4. rota ar rotas komandieri podporučiku J. Klipsonu un praporščiku Andersonu vidū.

A teperj, kak obeshjal forum4aninu Čangals foto po 5. Zemgaljskomu polku.

Pervoe foto: 5. Zemgales latv. strēln. bataljona Jura krustu kavalieri pirms b-na kaujām. Vidū b-na komandieris J. Vācietis.

Vtoroe: 5. Zemgales latv. strēln. b-na strēlnieku grupa ar b-na komandieri vidū.

Tretje: Rūdolfs Ivanovs 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka 2. rotas I vada vecākais apakšvirsnieks.

4etvjortoe: 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona un pulka adjutants J. Lerche.

Pjatoe: 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona apmetne pēc 21.(8.) marta kaujām.

Shestoe: 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona ložmetēju komandas virtuves apmetnē pēc 21. (8.) marta kaujām.

Sedjmoe: 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka 2. rota.

Vosjmoe: Jura krustu izsniegšana 5. Zemgales latv. strēlnieku bataljona strēlniekiem. Jura krusts piesprauž bij. 4. Krievijas Valsts domes loceklis J. Goldmanis.

Devjatoe: 5. Zemgales latv. strēln. pulka nocietināšanas un ceļu izbūves darbi 1916. g. augusta mēnesī Ķemeru purvos.

Desjatoe: 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki ar notverto vācu spiegu.

kas tie par sapuvušiem krāmiem no tieši 5.zemgaliešu pulka??

Eshjo interesnie foto na etu temu!

pervoe foto: 1916. g. augustā vācu artilērijas sašautā priede Ķemeru purvos pie 5. Zemgales latviešu strēln. B-na ierakumiem. Priekšā prap. Šteinmanis un Pelcmanis.

vtoroe: 5. Zemgales latv. Strēln. B-na 3. rotas pirmie ierakumi Ķemeru purvos 1916. g. augustā. Priekša prap.: Haritonovs, Grīnbergs, Šteinmanis, Volkovs, Veļiševs.

tretje: 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka bumbmetēju komandas priekšnieks poručiks Fricis Strazdiņš.

4etvjortoe: 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka virsnieku grupa Ziemassvētku kauju priekšvakarā, Tīreļpurvā, pie pulka mīnmetēja. No labās pirmais poručiks Fr. Strazdiņš, tad podporučiks V. Bruņenieks, podporučiks A. Grīnbergs.

pjatoe: 5. Zemgales latv. strēln. pulka 8. rota ložmetējkalnā pie blindāžas. Priekšā guļus prap. Ilziņš, podpor. Stranguts, sēd podpor. Gregors.

shestoe: 5. Zemgales latv. strēln. bataljona vingrotāju grupa.

sedjmoe: 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas, vēlāk bataljona un pulka komandieris pulkvedis J. Kurelis.

kurel zdes ne polkovnik a podpolkovnik- tam oshibka!!

Šinī gadījumā tas nav būtiski.
Kam vajadzēs tas sapratīs.

Spasibo perevodchik!
Vsjo vikladivajte eta tema ocenj interesna.

.. un Kūrelis nav bijis zemgaliešu pulka komandieris..

Vot eshjo, po prosjbe Čangals!

foto 1: 5. Zemgales latv. strēlnieku pulka 2. rotas jaunākais virsnieks podporučiks A. Baumanis, kritis Ziemassvētku kaujās.

foto 2: 5. Zemgales latv. strēlnieku pulka bumbmetēju komandas virsnieks podporučiks A. Mažuchno (lietuvietis) kritis Ziemassvētku kaujās.

foto 3: 5. Zemgales latv. strēlnieku pulka 7. rotas jaunākais virsnieks praporščiks K. Zvirbulis; Ziemassvētku kaujās smagi ievainots galvā un evakuēts uz Pēterpili, kur kara slimnīcā miris.

foto 4: 5. Zemgales latv. strēlnieku pulka 8. rotas jaunākais virsnieks K. Undrics. Kritis Ziemassvētku kaujās.

foto 5: 5. Zemgales latv. strēlnieku pulka sakaru komandas jaunākais virsnieks podporučiks K. Neiburgs, kritis 1917. g. janvāra kaujās.

foto 6: 5. Zemgales latv. strēlnieku pulka 7. rotas jaunākais virsnieks praporščiks Birkmanis, 1917. gada janvāra kaujās pilnīgi artilerijas šāviņa iznīcināts.

Tev taisnība!
Kurelis bija 2 bataljona komandieris,bet arī Jukums Vācietis nebija nekāds dižais karavadonis kā to pats grib parādīt savā grāmatā "Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme".
Pulka komandieris Jukums Vācietis sēdēja Maskavā,Pēterburgā,bet reāli pulku komandēja viņa tuvākie padotie ieskaitot bataljonu komandierus. Viena no retajām un pēdējām reizēm kad Vācietis tika zem lodēm kopā ar savu pulku bija Kazaņā pēc kuras viņš izvēlējās sēdēt daudz mierīgākos apstākļos un par cīņu norisi uzzināja tikai caur ziņotājiem kuri ne vienmēr atspoguļoja patieso cīņu gaitu.
Kurelis "kotējās" daudz augstāk par Vācieti tieši pašu strēlnieku vidū kas nekur netiek atainots lai netiktu grauti Vācieša "nopelni pulka cīņu gaitās.

par Jukumu Vācieti un vēsturisko nozīmi.
-- Tad ir tā, ka Jukums nebija tas cilvēks, kas būtu par sevi zemās domās- viņš bija ļoti pašpārliecināts, ambiciozs, ļoti GODKĀRĪGS--- un pats galvenais viņš bija ļoti ļoti ļoti nacionāls!!!!!! viņš ļoti ļoti mīleja savus strēlniekus, ļoti mīlēja savu 5. pulku- viņš taupija savus cilvēkus- un tici man, 5. pulks viņu uz rokām nēsāja!! grāmatā protams ir skaisti aprakstīts, bet nav pamats tam neticēt, jo pēc atmiņām praktiski nav neprecizitātes. pateicoties Jukumam 5. pulks uz 17. gadu bija viss kaujasspējīgākais, pēc mana novērojuma.

runājot par Jukuma vācieša karavadoņa talantu, tad šeit iet mīts no krievu- tv raidījumiem, visādiem sūdīgiem rakstiem un visādiem mēsliem uzskats- Jukums vācietis gļēvs nelietis!!!! bez kaujas apbalvojumiem- piedevām
-- tad ar prieku vēlos pastāstīt no kurienes šāds uzskats.!!

- Jukums vācietis šķiet ir vienīgais no augstākās pavēlniecības- kurš nekad nebija iestājies partijā- viņš ļoti ļoti bieži savos darbos- atklāti- un krievijā būdams- kritizēja krievu vienības- par gļēvumu- par pastāvīgo bēgšanu, par vāciešu netramdīšanu- par patstāvīgo pasivitāti un vienmēr par to, kur cietākais rieksts ir jākož- vai tā būtu krievija vai nāves sala vai ziemassvētki-- tur atkal latviešiem ir jādod centrālais uzbrukums vai jāatrodas bīstamākajā frontes iecirknī. un kā gan var mīlēt tādu nacionālu latišu un vel augstā amatā.!!!

runājot par Jukumu Vācieti un lodēm

5. pulka vislielākā neveiksme ir protams- ziemassvētki- tur Vācietis bija pārsteidzīgs- un daudzi teica- kur tāda muļķība, cik stulbi utt.- Bet CIK zinu tad vislielākā muļķība arī bija iet bez artilērijas, sibīriešiem protams dūša papēžos, bet.. es domāju Vācietis gāja uz pilnu banku- gribēja salauzt visspēcīgāko iecirkni- pārvērtēja savu virsnieku spēkus- un vnk neveicās--- ja tas būtu izdevies- vācietis būtu uz viena zara ar briedi.

vācietis nav bijis zem lodēm-- tad bija tāda interesanta Rīgas operācija- kur 5 pulks uzņēma friču centrālo uzbrukumu- ar āārkārtīgu varonību atsīta pārspēku- tika gandrīz iznīcināts- jukums vācietis pats tika ļoti smagi ievainots, saindēts- ievainojums atkal pa kājām- smagi smagi, bet ierindu neatstāja- 5. pulks beigās tika aplenkts no vairākām pusēm.. vārdu sakot-- es noliecu savu galvu un muguru viņu priekšā zemāk par zāli. kas kas bet gļēvulību vācietim- nevar pārmest neviena vietā- īsts pašpuika no bērnības, līderis un principa cilvēks. kritizējot Vācieti ir viss pulks jākritizē. pulks bija labs, virsnieki labi-
un kur nu vel nepatīkamāks fakts kad zemgaliešu pulks ir vienīgais pulks, kurš masveidā un simtos ir apbalvots par varonību ar georgija krustu... ārprāc latiši, kur komandieris ir nacionālāks par pašu mildu, liek strēlniekiem dzidāt rīta jundās- dievs svētī Latviju un pie katras izdevības apsmej krievus. loģiski ka jukums pie šādiem apstākļiem ir jāpataisa par nelieti un gļēvuli nr.1!!
un tie meli- ka viņš nav ieguvis apbalvojumus-- tad arī viņam bija gan zelta zobens, gan jura krusts, gan vel šādi tādi.



Kurelis bija ārkārtīgi varonīgs cilvēks, ārkārtīgi labs cilvēks ar skaistu raksturu un dvēseli- talantīgs un īstens Latvietis ar lielo burtu, bet 1. P.k- viņš nebija līderis tādā attiecībā, kā Jukums- Jukums mācēja aizraut, viņš bija kā tēvs- to saka strēlnieki.. Kureļa laiks nebija pienācis, Kurelis sevi pierāda vēlāk augstākājā pakāpē. kāds komandieris tāds pulks- un pulks bija krietns!!!!
man ļoti patīk jukuma uzrunas strēlniekiem- piņķos, gan arī peč ziemassvētkiem- kad zemgaļi glabāja savus kritušos un bija sakurināti 8 lieli ugusnkuri- un visās runās Jukums runā par tautu, par upuri priekš tautas, par godu un pašaizliedžigu cīņu!
skaidrs ka bija "vadoņa kults", kā saka "napoleonists"-- varbūt nedaudz pārspīlē ir tie ES, ES-- Bet tas ir tāds sīkums...

vis šis pretīgais tirgus žargons par latviešu strēlniekiem- ir meklējams šādos avotos:
http://rutube.ru/tracks/606160.html?v=2 ... 456b657bdc

es viņus nevaru nosaukt par speciālistiem, jo viņi nemaz neorintējas paši savas valsts vēsturē un nepārzin lietas par ko runā.
doktors, profesors, bet reāli rīcības nespējīga persona, kas nodarbojas ar PIIIIIIIIIIIIILNĪGI NEPAMATOTU, nepareizu informācijas sniegšanu un piedevām kaitniecību. jo ja šādas lietas, var publiski tv paziņot- tad tiešām rodas daudz jautājumi.
____________________________________________________

es ceru- ka šo tēmu kāds nesāks postīt--- veidojas bilžu albūms un tā arī tēma ir jāturpina!!!!! ierasto shēmu- kā slēgt tēmas kur izskan kaut kas nacionāls- es jau zinu!!! tapēc tālāk šie darboņi jeb "tārpi" var neprovacēt. es pamatoju savu viedokli un nevienu neprovacēju-neapvainoju.

Nenoliedzami Vācietis bija nacionālists, jo vedot uz nošaušanu viņs dziedājis latviešu tautasdziesmas Bet par viņa komandēšanas prasmi....jā viņs bija labs pulka komandieris, bet kā virspavēlnieks slikts, jo nebija ne pieredzēs tādos mērogos ne izglītības.... viņs varējā komandēt vairāku kilometru garu fronti, ne visu fronti

Vsjo horosho, toljko neponjatno po4emu 4isto istori4eskuju, ne politi4eskuju temu Sturmman ne odnokratno na forume pitaetsja prevratitj imenno v bazar ,govorja ego ze slovami!? Informacii ze, po prjamim voprosam, tak skazatj po delu- ''0'' , zato razborok kto ''plohoj'' a kto ''horoshij'' prjamo ku4a! Ktone4no ponjatno 4to zdesj skazivaetsja ''zeljonostj'', molodostj oponenta! No k sozaleniju imenno takimi, ne davno mozno skazatj rodivshimisja ljudjmi perepisivaetsja istorija po svoemu i na svoj lad! A voobshe istorija, eto interesnaja shtuka i otnositsja ona k neto4nim naukam, neljza prosleditj ili dokazatj kak vsjo bilo na samom dele ne vidja sobstvennimi glazami! Da i esli uvidel, to zapisav, peredav ili raskazav drugomu vozvratom polu4ish ne to, 4to ti videl i skazal ! Nu i kone4no ze kazdaja vlastj, prishedshaja na mesto pravlenija pitaetsja napisatj istoriju pod sebja, 4tobi bilo udobnee! I dlja obshej informacii ob istorii, nu tem kone4no kto ne stavit ''jarliki'' i ne slepo verit v istoriju, kotoruju nam predpodavali i prepodajut v shkolah i v VUZah, a tem kto otkrit dlja poznanij predlagaju po4itatj '' лаборатория альтернативной истории " nabrav v ljubom poiskovike! Tam mnogo interesnogo o vsjom 4elove4estve, o 4jom umal4ivajut ''istinnie'' istoriki!

izglītība viņām bija ģenerālštāba, bet štāba virsniekos netika. par tiem mērogiem- es varu piekrist, bet, bet.... kurš uz tiem gadiem būtu atbilstošāks pretendents????? komandēt visu fronti neprata- veselas cara augstāko virsnieku grupas- ar augstākajām izglītībām- noveda pie sabrukumiem-- jūs taču to labāk zināt- kas notika austrumu frontē!!
tas ka vācietis nespēja kā jūs sakat komandēt visu fronti- tad daļa lielas vainas ir javelta netikai vācietim bet paklautajiem virsnnekam un vispār karam kopumā. jo pats pilsoņu karš tāds ļoti dīvains..

Par to,ka Vācietis cēlās un krita par savu 5 zemgales pulku pēc 1917 gada ir stipri pārspīlēti teikts.
Jau sākotnēji Vācietim pietika drosmes melot par to,ka viņš esot savam pulkam sagādājis jaunas formas kuras šūtas no virsniekiem paredzētā auduma un apģērbis pulku tā ka visa armija esot ar skaudību noskatījusies,bet patiesībā strēlnieki par savām drēbēm rūpējās paši un neviens neko neizdeva pēc 1917 gada kā arī ar pārtiku bija tā ka jālaupa un jānacionalizē no zemniekiem kā pateicība lode.Arī ir tāds fakts,ka 5 zemgales pulks pirms tā izformēšanas sastāvēja no pāris simtiem latviešu,bet pārējie bija gan krievi gan čehi utt.Reāli pulks tika papildināts tikai no citām vienībām kuriem ar Latviju nebija nekāda sakara.
Grāmatās nav pat 50% uzrakstīts no tā kā bija.

Sturman,uz kā balstās Jūsu apgalvojumi?

Ir jauna grāmata (bet nekā sevišķi jauna iekša nav): Dižais kurzemnieks Jukums Vācietis / Voldemārs Šteins, 2010. g.

Dzirdēju,ka kāds darbonis balstoties uz internetā un vecās grāmatās atrodamu informāciju rakstīja savu grāmatu.
Kamēr mūsu vēsturnieki nesaņems Krievijas atļauju izmantot viņu arhīvus tikmēr mēs tā arī mīcīsimies uz vietas apmazgājot sen zināmus faktus no jau uzrakstītām grāmatām,bet galvenais tā arī paliks noklusēts lai gan daudz kas ir zināms tikai vēl nav izlikts uz papīra.

formas piegādāja krievijas armija nevis pulka komandieris.!!!!!!!!! strēlnieki gādāja sev formas jo armijai trūka auduma, apakšveļu pirka tāpat par savu naudu. kāds šeit sakars ar jukumu??? tā bija arī 1, 2 un cītos pulkos!

___________________
Arī ir tāds fakts,ka 5 zemgales pulks pirms tā izformēšanas sastāvēja no pāris simtiem latviešu,bet pārējie bija gan krievi gan čehi utt.Reāli pulks tika papildināts tikai no citām vienībām kuriem ar Latviju nebija nekāda sakara.
________

krievijas pilsoņu karā neeksistē'ja tāds 5. zemgales pulks, bet vnk 5. pulks-- pulks uz beigām tika papildināts arī ar šiem svešajiem tikai tamdēļ ka krievijā strēlnieki tika izkauti. bet kopumā pilsoņu karā- strēlnieku bataljoni bija pilnīgi slēgtas vienības- kurās nevarēja vnk tāpat iekļūt.
un atkal kāds te sakars ar 5. pulku un vācieti-- tā bija arī 1, 2, 3 un pārējos pulkos.

______________

čangal iesaku internetā palasīt par autoru un tad izdarīt secinājumus, nedz tu viņu pazini, nedz zini viņa mūžā sastrādāto.
voldemārs šteins 2010 gada vasarā nomira un bija pēdējais cilvēks, kas ar latviuešu strēlniekiem būtu tik daudz laika pavadījis un tik daudz stāstu noklausījies. viņš bija latviešu strēlnieku muzeja direktors un piedalījās kā konsultānts podnieka "strēlnieku zvaigznājs" sarakstījis neskaitāmas grāmatas par latviešu strēlniekiem- un "dižais kurzemnieks" ir viņa pēdējā grāmata- ko sarakstija- vairāk kā 80 gadu vecumā. pirms tu māci uz izdari secinājumus par kādu cilvēku- vispirms iepazīsti viņa darbus....

ja runa ir par manīm- no kurienes es informāciju ņemu- cik saprotu- laikam iskatās ka es te fantazēju un visādus melus bārstu-- tad balstos pamatos uz visiem latviešu veco strēlnieku biedrības izdevumiem, strēlnieku atmiņām, prometēja un citiem krievijā izdotiem 20 gados darbiem. uz kara muzeja gadagrāmatu- pētījumiem, uz vēsturnieku publikācijām - apmēram tā.

Izvēlies sākumam pareizo intonāciju kā uzrunāt mani,nedz tu mani pazīsti nedz zini ko es esmu sadarījis!
Ar vēl dzīviem strēlniekiem arī es esmu runājis un daudz ko zinu tieši par 5 zemgales pulku,bet man trūkst tikai fotogrāfijas par pulka pavadīto laiku Krievijas un Ukrainas ārēs.
Lai tev jauka diena!

Tagad ir sarosījušies vairāki rakstnieki kuri vēlas izdot stipri līdzīgus darbus par Latvijas strēlniekiem tikai tālāk par 1917 gadu reti kurš grib rakstīt dēļ niecīgās,pretrunīgās informācijas.

Es tev pateicu to pašu un nevajag pārfrāzēt un piekasīties pie vārdiem runājot par pulka papildināšanu,bet par formām galīgi auzās iebrauci. Par kādu veļas pirkšanu tu runā ja viņiem nekas praktiski netika samaksāts kaut gan viņi bija algotņi un Ļeņins viņiem visiem bija apsolījis gan naudu,gan zemi,bet tikai pēc karadarbības beigām. Interesanti kādā veikalā viņi varēja nopirkt veļu ja viss bija izlaupīts no neskaitāmiem baltgvardu un to pašu strēlnieku sirojumiem. Apģērbu vilka no līķiem nost un apavus tieši tāpat. Negribu strīdēties,bet tavas lasītās grāmatas neatspoguļo patiesos notikumus jo īpaši izdotos tajā laikā Krievijā un kā izskatā arī atmiņa nekas īpaši nav saglabājies ja apstrīdi paša lasīto. Priekš manis dialogs ar tevi ir izsmelts.

Izvēlies sākumam pareizo intonāciju kā uzrunāt mani,nedz tu mani pazīsti nedz zini ko es esmu sadarījis!
Ar vēl dzīviem strēlniekiem arī es esmu runājis un daudz ko zinu tieši par 5 zemgales pulku,bet man trūkst tikai fotogrāfijas par pulka pavadīto laiku Krievijas un Ukrainas ārēs.
Lai tev jauka diena!


_____________

es uzrunāju visus vienādi es nešķiroju. es nēsmu nedz jūs apvainojis vai aizskāris- runa ir tikai par pulku!!:):):)
ja vajag fotogrāfijas nopietniem mērķiem tad ir jāiet uz kara muzeju-apskatīt var pa velti bet par kopijām- digit. ir jāmaksā!! pēc šīm fotogrāfijām knapi var atšaķirt kurš virsnieks un kurš kareivis-- vnk slikta kvalitāte.
___________

takā strēlnieki man ir sirds lieta--- pamatoti aizstāvu līdz pēdējam un tos pret kuriem kritika nav pamatota.
par 5. pulku no pašiem strēlniekiem - vai tās būtu publicētas vai nepublicētas atmiņas- nēsmu tiešām saskaries ar nemazāko kritiku pret vācieti. tapēc ļoti labrāt arī dzirdētu šo pamatoto konkrēto kritiku.!! no 5 nāk diži cilvēki ja reiz par 5 tikai runājam, kas nospēlē ļoti būtisku lomu nākotnē- kautvai pieminētais kūrelis-- liela daļa kūreļa grupas bija no zemgaliešiem - kūrelis- upelnieks, adjutants gregors- pirmie 2 lāčplēša kavalieri,- vispār 5 pulkā lāčplēšu skaits ir tikpat liels cik 1 pulks - briedis... !, protams 2 rīgas šajā sakarā nepārspēt. pēc jura krustiem vispār kas darās latviešu pulkos!!!
man personīgi 5 pulks arī ir vistuvākais
___
un arī nevar pārmest ka vācietis bija neizglītots un slikts taktiķis. viņa krievijā izdotie darbi- kā piemēram "karš un cilvēks", vel bija darbs kur apraksta Tanebergu un vispār salīdzina dažādas 1. kara kaujas un orientējas arī senākās-- mani tieši pārsteidza viņa orientēšanās tik plaši. superīgi darbi, super valoda.

_________

čangal lūdzu neņemiet ļaunā, jūs esat kko pārpratis, nav nekāda slēptā intonācija- ir tikai prieks parunāt.. par šo tēmu.!!

nēsiet arī jūs agresīvs

manuprāt interesantāka ir Rūdolfa Bangerska biogrāfija kas paspējis būt ģenerālis vairāku valstu armijās un izkarojies gan ww1 gan ww2
Pazinu savā ciemā vienu vecu mammiņu kas viņu labi pazinusi laikā kad šis ar savu armiju uzturējies Valgundē viņas mājā, bet tas tā...
vai kāds no jums cienījamiem vēsturniekiem ir dzirdējis kādu versiju kā viņš gājis bojā. es lasīju ka savējie zaldāti esot nomušījuši ,bet nu nemaz neliekas ticami...

cik tad tai māmiņai bija gadu??? ja bangerskis pats ir 1880 gadu!!!!

bangerskis gāja bojā autokatastrofā- vienalga vai aiz šī negadījuma stāv vai nestāv kāds, bet ar savējiem šeit nav nekāds sakars- savējiem bija savas problēmas un ļoti lielā mērā pateicoties bangerskim- leģionā komandēja latviešu virsnieki un apgādi un dzīves apstākļus arī centās uzlabot. takā šadam uzskatam nav nedz pamata, nedz apstiprinājuma ne mazākā.

_________________

runājot par latviešu strēlniekiem pilsoņu karā tad es nezinu no kurienes nāk šādi teksti- vai tik ne no krievu dok,. filmām-- bet parasti tiek atzīmēts-- kad pilsoņu karā latvieši atšķirās ar savu apģērbu un spīdīgajiem zābakiem- tīri, kopti, kārtīgi. kaut sarkanajā armijā bija dizegan tipiska šāda parādība- kad vispirms tika apģērbtas jaunās vienības un pēc tam veterāniem nolietotās drēbes- un bieži gadījās tā ka jaunie bija labāk ģerpti par veterāniem.

runājot par strēlniekiem un pilsoņu karu vienmēr ir tipiskākais uzskats--- dizciplinēti- jautri, patika dziedāt, dejot, balles taisīt, ākstīties- izcēlās ar savu perfekto apģērbu un tas kā viņi iet kaujā- kā saka- ne grūst viņus, bet apstādīnāt!! takā tas viss ir ne bez pamata- tas viss parādās atmiņās ļoti uzskatāmi.