ANTIK-WAR.LV

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumu:

Kas atteicas uz vēsturisku kaujas rekonstrukciju-Biedrībā ''Latviešu strēlnieks'' gatava iedalīt formas tērpu komplektus priekš pasākumā! Brežņevā laika šinelī ar koka šauteni ,ķīrza zābakiem un plastika ķiveri- var pārāk stipri neatšķirties no pārējiem dalībniekiem! Vācu pusei var piedāvāt budžetā komplektu no kinostudijas! Uz pasākumu var ierasties uz smagam paģirām!

Nu tad velc tik mugurā un -uz priekšu,tās paģiras jau tu vēl nekad neesi ne izgulējis,ne salāpījis...un varbūt vienreiz pietiks apdirst citu rīkpotus pasākumus....Laikam jau kremt,ka vairs neaicina sakurinātā zemnīcā krutku dzert.......................

По поводу формы одежды и снаряжения стрелков и немчиков хочется просто плакать! Уважаемые коллеги с ''Латышского каравирса'' столько лет прошло, не ужели нельзя было сделать как это делают литовские и эстонские коллеги по форме ! Ну пошейте нормальную форму, проведите строевой смотр ! Нельзя народу показывать- те вещи которые не были в то время! Ни стыда у Вас ни совести! Оценка реконструкции ниже среднего! Брежневские шинели и карабины второй мировой особенно бросились в глаза зрителей, а бросание полена в виде имитации гранаты вызвало смех!

Paldies par foto un kad būs arī video ar kaujas rekonstrukciju nu šausmīgi foršas kaujinieku ietērpiņi !

Tā ka izskatījās dazi strēlnieki un vācieši - gribējās raudāt ! Tas tiešām nožēlojami tādu cirku un tadas formas radīt skatītājiem ! Līmenis divos pēdējos gados ir krietni nokritis jo nevar uztaisīt smuku pasākumu ar vienu militāras vestures klubiņu!

Pietiekoši daudz ir foto, ka no abām pusēm izskatījās karavīri...... Skumji mūsu gadsimta skatīties uz brežņeva šinelem , otra pasaules kara uzkabi un karabīnēm ! Smieklīgi kad skatītāju priekšā granātas vieta met pagali - tuvplāna ! Vācieši vispār izskatījās visi nožēlojami ! Šis pasākums laikam bija vissliktākais pa visu rekonstrukcijas vēsturi ! Ribickim galva 412 pulka numurs kurš vispār pat tuvu nebija Ložmetējkalna ! Jūs taču vēsturnieki , vai jums pa tiešām poh...?

Nu,batkom,ko tu vaimanā kā tāda Zariņa govs pie aptiekas vārtiem.....
Tās visas nepilnības jau tu agrāk redzēji,bet tikai tad tu pats tai leļlu teātra izrādē piedalījies un turēji muti.Tagad kad vairs neaicina sakurinātā zemnīca šnabi lakt,tad atliek vienīgi džinsos un fūrmaņa cepurē bizot riņķī,pozēt savās ''varoņfotosesijās'' un visus apdirst.

Citiem atkal bija iemesls, atbilstoši Brežņeva laikiem, sev kārtējās pakāpes piešķirts.
Un arī atbilstoši Brežneva laikiem - "valsts valodā".
Pēc gada jau vajazētu arī kjau kādam brigādes ģenerālim jau būt

https://failiem.lv/u/ukgzfag86q#/view/w9dmyxxqz5

Присвоение очередных званий в реконструкции своего рода игра и поощрение тех лиц кто реально в определенных эпохах внес какой ли бо вклад и реально показывает какая была на самом деле форма и период царский или советского времени то же важен и понятен! Язык на те периоды конечно русский и не иначе! А что касается брежневских шинелей- пришли к выводу что даже на тот период некоторые реконструкторы даже в царских и советских шинелях так и не разобрались и уровень их знаний желает быть лучше! Над нами реально уже смеются эстонские и литовские коллеги! Прекратите покемонить и показывать народу те вещи которые не были на тот период! А что касается генралов в реконструкции и офицеров так тут у нас совсем беда и насколько всем очевидно пока пару человек смогли освоить и показать народу как оно было на самом деле! Уровень Вашей реконструкции и особенно униформистики остался на уровне 90 годов! стыдно господа! Реально Вы выглядите клоунами!

Сейчас очень много интересной информации с архивов и фотографий ,но увы наши хуторяне не хотят ни чего читать и слушать!

Narcis. ko tik maz savas bildes šoreiz esi salicis?

Var būt tu arī savējās saliksi - tu jau arī kniksēji ?

Ar vienu narcisu ir pietiekoši

ĀBOLIŅŠ Aleksandrs Pāvela d. – 3.Kurzemes LSP 4.rotas jefreitors
1916.08.11. no LSRB kā jefreitors pārcelts uz 3.LSP. Apbalvojumi – J4K 346104 par varonību 1916.26.01. Sierūžu/Franču rajonā, kad izlūkošanas laikā tika sagūstīti 2 vācu karavīri (LVVA 5434-1-900; S.Patrikejeva arhīvs)

ĀBOLIŅŠ Alfrēds – 6.Tukuma LSP 6.rotas jaunākais virsnieks, podporučiks
1916.15.11. ieskaitīts 6.LSP, apguvis 1916.04./22.12. praporščiku praktisko apmācību kursu Majoros, no 1917.23.03. podporučiks, 1917.07.10. pārcelts no 6.LSP 7.rotas uz 6.rotu, no 1917.17.10. 6.LSP 6.rotas komandiera v.i. Apbalvojumi – Sv.Staņislava 3.šķiras ordenis ar šķēpiem un lentu (2.LS brigādes 1916.30.11. pavēle; 6.LSP 1916. pavēle Nr.340 un 1917. pavēles Nr.127, 288, 290, 324)

ĀBOLIŅŠ Alfrēds Andreja d. – 4.Vidzemes LSP podporučiks
1917.06.04. ieskaitīts 4.LSP 4.rotā, no 1917.27.04. podporučiks, no 1917.31.08. 4.LSP maršrotā, no 1917.06.11. 4.rotā, 1917.25.12. ir 4.rotas pusrotas komandieris. Apbalvojumi – Sv.Annas 4.šķiras ordenis, piešķirts 1917.23.11. (KVKVA 2550-1-125-224; 12.armijas 1917. pavēle Nr.1113; 4.LSP 1917. pavēles Nr.98, 159, 243, 306, 399)

ĀBOLIŅŠ Andrejs Jāņa d. – 4.Vidzemes LSP 3.rotas jefreitors
Dzimis Vietalvas pagastā, kaujā 1916.23.12. ievainots ar lodi kreisajā plaukstā, Rīgā 1917.01. hospitālī par šo cīņu apbalvots ar J4K 1020..., apbalvojumu pasniedza ģenerālis Radko Dimitrijevs, 1917.14.02. pārvests uz Pavlovskas lazareti Nr.1. (Krievijas armijas 1. pasaules kara zaudējumu kartotēka; 12.armijas 1917. pavēle Nr.486)

ĀBOLIŅŠ Ansis Ernesta d. – 6.Tukuma LSP poručiks
1890.21.11. dzimis Zentenes pagastā, 1915.14.04. absolvējis 4.Maskavas praporščiku skolu, 1916.30.08. ieradies ar nokavēšanos LSRB, ieskaitīts 2.rotā, 1916.10.09. par nokavēšanos arestēts uz 10 dienām, no 1916.01.10. 6.LSB 4.rotā, 1916.25.12. ievainots kaujā pie Lediņiem, atgriezies vienībā, 1917.11./12.01. dalība kaujās, no 1917.04.04. podporučiks, 1917.20.08. ievainots kaujā pie Mazās Juglas upes un palicis ierindā, 1917.21.08. kontuzēts pie Kangariem, no 1917.24.08. poručiks, no 1917.29.08. 7.rotā, no 1917.02.10. štābkapteinis, 1917.02.12. pārcelts Daugavpils kara apriņķa štābu virsnieku rezervē, 1918.14.04. demobilizēts, LR armijas kapteinis, Apbalvojumi – Sv.Annas 4.šķiras ordenis, piešķirts 1917.05.02. (LVVA 5601-2-8; 12.armijas 1917. pavēle Nr.129; LSRB 1916. pavēles Nr.219, 260, 277; 6.LSP 1917. pavēles Nr.9, 43, 109, 243)

ĀBOLIŅŠ Arvīds – 1.Daugavgrīvas LSP 8.rotas komandieris, poručiks
1916.25.05. no LSRB pārcelts uz 1.LSB, praporščiks, no 1916.27.05. 6.rotā, no 1916.08.10. 8.rotas komandiera v.i., 1917.16.09. atcelts no 8.rotas komandiera amata, LR armijas kapteinis, miris 1936.18.11. Jaunjelgavā. Apbalvojumi – Sv.Vladimira 4.šķiras ordenis ar šķēpiem un lentu, piešķirts 1916.09. (LVA 45-1-9-5; 1.LSB 1916. pavēles Nr.160, 161; 1.LS brigādes lazaretes 1917. pavēles Nr.167, 204; Latviešu Strēlnieki, lpp.153, 356, 689)

ĀBOLIŅŠ Fricis Fridriha d. – 3.Kurzemes LSP 3.rotas strēlnieks
1897. dzimis, Valkā 1916.05. mobilizēts, 1916.27.05. iedalīts LSRB, 1916.31.08. pārcelts uz 3.LSB, kaujā Tīreļpurvā 1916.23.12. smagi ievainots un kritis vācu gūstā, ar krievu kara gūstekņu/invalīdu partiju Nr.114. 1917.14.05. atgriezies no Vācijas Krievijā, 1917.19.05. Petrogradas kara apgabala priekšnieks karavīru apbalvoja ar J4K 110.326, 1917.19.05. ievietots Beļģijas karaļa Alberta hospitālī Petrogradā (Krievijas armijas 1. pasaules kara zaudējumu kartotēka; KVKVA 3456-1-63; LVVA 5434-1-895; S.Patrikejeva arhīvs; 3.LSB 1916. pavēle Nr.274-4)

ĀBOLIŅŠ Fricis Ievas d. – 3.Kurzemes LSP kājnieku izlūku komandas jefreitors
1895.04.03. dzimis Matkules pagastā, kur strādāja par kalēju, brīvprātīgais 1915.09.08., iekaitīts 3.LSB, 1916.05.07. Nāves salā kontuzēts un palicis ierindā, ievainots kaujā 1916.24./29.12. Apbalvojumi – J3K 168345, pirms uzbrukuma pie Mangaļiem 1916.23.12. zem vācu uguns izveidoja eju pretinieka dzeloņdrātīs, tika ievainots un kontuzēts, bet uzdoto paveica līdz galam; J4K 527394 par nakts kauju Nāves salā 1916.04./05.07., kopā ar biedriem durkļu cīņā un ar rokas granātām nogalināja vairākus vāciešus (3.LSB 1916. pavēles Nr.196-9, 264; 3.LSP 1916. pavēle Nr.364-63-9; LVVA 5434-1-746; KVKVA 3456-1-69)

ĀBOLIŅŠ Fricis Jāņa d. – 5.Zemgales LSP Kolta ložmetēju komandas strēlnieks
Pierakstīts Jaunpagasta pagastā, 1918.21.02./01.03. pulkam atkāpjoties no Latvijas pazudis bez vēsts. Apbalvojumi – J4K par kaujām 1917.19./24.08., nicinot nāves briesmas kaujas laikā piegādāja ložmetējiem patronas (LVA 45-1-38; 2.LS brigādes 1917.pavēle Nr.202-1)

ĀBOLIŅŠ Jānis Andreja d. – 4.Vidzemes LSP 4.rotas jefreitors
1881.05.12. dzimis Jaunpils pagastā, kur pirms kara bija zemnieks, 1915.30.11. ieskaitīts 4.LSB, kaujā 1916.29.12. ievainots ar lodi, bet palika ierindā līdz kaujas noslēgumam, 1917.21.01. ievietots Viskrievijas Sarkanā Krusta Rīgas žēlsirdīgo māsu sabiedrības lazaretē Petrogradā. Apbalvojumi - J3K 168169 par kauju 1916.29.12., karavīrs lazaretē vispirms tika apbalvots ar J4K 742431, kurš vēlāk tika nomainīts ar J3K; J4K (Krievijas armijas 1. pasaules kara zaudējumu kartotēka; LVVA 5434-1-779-3; S.Patrikejeva arhīvs)

ĀBOLIŅŠ Jānis Andreja d. – 7.Bauskas LSP sakarnieku komandas strēlnieks
1892.05.12. dzimis Cēsu apriņķa Jaunpils pagasta Bērzmuižā, kur bija strādnieks, pareizticīgais, tēvs 1916. dzīvoja Bērzmuižas Enķeniekos, kaujā 1916.08.03. pie Ķekavas ievainots un kontuzēts, 1916.09.03. ievietots 101.evakuācijas punktā Rīgā, pēc ārstēšanās atgrieziezās vienībā, izslēgts no 7.LSP sastāva 1918., Veco LS biedrības biedrs. Apbalvojumi – J4M 596222 par kaujām pie Katrīnmuižas 1916.07. (Krievijas armijas 1. pasaules kara zaudējumu kartotēka; LVVA 4254-1-23, 5434-1-851; S.Patrikejeva arhīvs)

ĀBOLIŅŠ Jānis Anša d. – 5.Zemgales LSP 7.rotas strēlnieks
1896. dzimis un pierakstīts Puzes pagastā, 1918.31.03. demobilizēts, 5.LSP jātnieku izlūku komanda, Apbalvojumi – J4K par kauju pie Mazās Juglas 1917.19.08., tika ievainots, palika ierindā līdz kaujas noslēgumam (KVKVA 3458-2-10; LVA 45-1-38; 2.LS brigādes 1917.pavēle Nr.202-1)

ĀBOLIŅŠ Jānis Ernesta d. – 1.Daugavgrīvas LSP 3.rotas jefreitors
1915.30.07. iestājies LS, iedalīts 1.LSB, pierakstīts Rankas pagastā. Apbalvojumi – J4K 743395 par 1916.23.12., kad pirms pulka uzbrukuma pieteicās izgriezt pa kreisi no Mangaļiem eju vācu dzeloņdrātīs, to sekmīgi paveica, pieveda pie ejas dzeloņdrātīs triecienam nozīmētos karavīrus (KVKVA 3454-1-48; S.Patrikejeva arhīvs)

ĀBOLIŅŠ Jānis Jura d. – 5.Zemgales LSP Kolta ložmetēju komandas jefreitors
Pierakstīts Stalbes pagastā, 1918.21.02./01.03. pulkam atkāpjoties no Latvijas pazudis bez vēsts. Apbalvojumi – J4K par kaujām 1917.19./24.08., nicinot nāves briesmas grūtā kaujas brīdī piegādāja ložmetējiem patronas (LVA 45-1-38; 2.LS brigādes 1917. pavēle Nr.202-1)

ĀBOLIŅŠ Jānis Kārļa d. – 2.LS brigādes štāba strēlnieks
Pierakstīts Rencēnu pagastā. Apbalvojumi - J3K 155756 un J4K 998664 par kauju periodu 1917.19./22.08., kad atkāpšanās laikā uz Cēsu aizsardzības pozīcijām zem vācu uguns organizēja un vadīja brigādes vezumnieku virzību uz noteikto satikšanās vietu (2.LS brigādes 1917. pavēle Nr.201; S.Patrikejeva arhīvs)

ĀBOLIŅŠ Jānis Pētera (Pokrata) d. – 8.Valmieras LSP sakaru komandas strēlnieks
Pierakstīts Valkas apriņķī, 1917.22.10. nosūtīts uz mācībām Kara telefonistu skolā. Apbalvojumi – J4M par varonību kaujā 1917.20.08. (2.LS brigādes 1917.pavēle Nr.214)

ĀBOLIŅŠ Jēkabs Pētera d. – 7.Bauskas LSP strēlnieks
1897.30.07. dzimis Medzūlas pagastā, zemnieks no Vecpiebalgas pagasta Roņiem, ieskaitīts 7.LSB, uz 1916.09. ir 7.LSB sastāvā. Apbalvojumi – J4M, kaujā pie Mazās Juglas upes 1917.19./20.08. zem vācu uguns iekārtoja aizsardzības pozīcijas, bīstamā situācijā nogādāja komandierim svarīgu ziņojumu (LVVA 5434-1-851-69; 2.LS brigādes 1917. pavēle Nr.208-1)

ĀBOLIŅŠ Kārlis Jāņa d. – 3.Kurzemes LSB 3.rotas jaunākais apakšvirsnieks
Dzimis Lazdonas pagastā, 1916.29.07. Nāves salā ievainots, palika ierindā. Apbalvojumi - J3K 208606, apbalvojumu 1916.15.08. pasniedza ģenerāladjutants Baranovs; J4K 527070 par varonību Nāves salā 1916.17.04., esot postenī pie Dāvjiem ar lodi cauršauts plecs, pēc pārsiešanas atgriezās postenī (Krievijas armijas 1. pasaules kara zaudējumu kartotēka; 3.LSB 1916. pavēles Nr.144-2, 188-5,213-4)

ĀBOLIŅŠ Kārlis Jēkaba d. – 7.Bauskas LSP strēlnieks
1916.08.12. no LSRB pārcelts uz 7.LSP. Apbalvojumi – J4M 1153504 par kauju Tīreļpurvā 1916.23.12. (LVVA 5434-1-901-123)

ĀBOLIŅŠ Kārlis Pētera d. – 3.Kurzemes LSB 3.rotas jaunākais apakšvirsnieks
1892.08.11. dzimis Vietalvas pagasta Odiņos, pierakstīts Lazdonas pagastā, strādājis par konditoru Rīgā, neprecējies, 1916.22.05.no LSRB pārcelts uz 3.LSB, Nāves salā 1916.30.07. ievainots, palicis ierindā, 1916.04.08. Nāves salā ievainots, ievietots 1916.07.08. Leibgvardes Somu pulka lazaretē, Petrogradā. Apbalvojumi - J3K 208605, apbalvojumu 1916.28.08. pasniedza ģenerāladjutants Baranovs; J4K (Krievijas armijas 1. pasaules kara zaudējumu kartotēka; LVVA 5434-1-746; 3.LSB 1916. pavēles Nr.147-6, Nr.215-17)

ĀBOLIŅŠ Krišjānis – 5.Zemgales LSP sakarnieku komandas strēlnieks
Pierakstīts Asares pagastā. Apbalvojumi – J4K par kauju 1917.20.08., zem vācu uguns norošināja telefona sakarus (2.LS brigādes 1917. pavēle Nr.202-1)

ĀBOLIŅŠ Krišs Jēkaba d. – 4.Vidzemes LSP 1.rotas jaunākais apakšvirsnieks
Dzimis Susējas pagasta Kunzānos, kaujā 1916.23.12. ievainots ar lodi kreisajā kājā, 1916.31.12. ievietots K.F.Sīmensa lazaretē Petrogradā. Apbalvojumi - J4K 742434, kaujā 1916.23.12. ievainots, palika ierindā un turpināja cīnīties (Krievijas armijas 1. pasaules kara zaudējumu kartotēka; 4.LSP 1916. pavēle Nr.375-3; S.Patrikejeva arhīvs)

ĀBOLIŅŠ Nikolajs – 8.Valmieras LSP 8.rotas komandieris, poručiks
No 1915.11.11. 6.LSB 3.rotā, praporščiks, 1915.28.11. pārcelts uz 8.LSB, iedalīts 3.rotā, no 1916.18.01. kājnieku izlūku komandā, no 1916.15.10. podporučiks, no 1916.23.12. minētās komandas priekšnieka v.i., no 1917.04.03. poručiks, no 1917.04.06. 8.rotas komandieris. Apbalvojumi – Sv.Staņislava 3. un 2.šķiras ordeņi ar šķēpiem un lentu; Sv.Vladimira 4.šķiras ordenis ar šķēpiem un lentu; Sv.Annas 4. un 3. šķiras ordeņi ar šķēpiem un lentu (Ziemeļu frontes 1917. pavēle Nr.280; 12.armijas 1916. pavēles Nr.608, 757 un 1917. pavēle Nr.1; 2.LS brigādes 1917.pavēle Nr.240; 6.LSB 1915. pavēle Nr.15; 8.LSB 1915. pavēle Nr.1 un 1916.pavēles Nr.19, 367; 8.LSP 1916. pavēle Nr.372 un 1917. pavēles Nr.3, 116, 208)

ĀBOLIŅŠ Pāvels Kārļa d. – 3.Kurzemes LSP ārrindas komandas vecākais feldšeris
No 1917.01.08. 12.armijas feldšeru izpildkomitejas sekretāru. Apbalvojumi - J4M, Nāves salā 1916.16.05. zem vācu uguns pārsēja ievainoto 3.LSB komandieri Kalniņu Jāni un iznesa no kaujas lauka ievainotos strēlniekus (KVKVA 3456; 3.LSB 1916. pavēle Nr.178-2)

ĀBOLIŅŠ Pēteris Jēkaba d. – 6.Tukuma LSP 5.rotas strēlnieks
1917.24.02. Rīgā lielkņazs Georgijs Mihailovičs karavīram pasniedza J4K. Apbalvojumi – J4K 970086 par 1916.23.12./1917.18.01.kaujām (6.Sibīrijas armijas korpusa 1917. pavēle Nr.117)

ĀBOLIŅŠ Pēteris Mārča d. – 6.Tukuma LSP jātnieku izlūku komandas jefreitors
1885.27.08. dzimis Rencēnu pagastā, kur bija pierakstīts, 1915.01.12. mobilizēts, iedalīts 6.LSB, 1918.03. izslēgts no 6.LSP, Veco LS biedrības biedrs. Apbalvojumi - J4K 999330, kaujā 1917.20.08. zem vācu uguns nogādāja komandierim svarīgu ziņojumu (LVVA 4254-1-23, 5434-1-828; LVA 45-1-23; 2.LS brigādes 1917. pavēle Nr.202-1)

ĀBOLIŅŠ Teodors Jēkaba d. – 1.Daugavgrīvas LSP 7.rotas poručiks
1896.24.10. dzimis,1915.06.12. absolvējis Gatčinas praporščiku skolu, 1915.14.12. iedalīts LSRB, no 1916.11.02. 7.rotas komandieris, no 1916.22.05. 1.LSB, 1916.05.07. ievainots kaujā, palika ierindā, no 1916.21.07. 1.LSB mācību komandas priekšnieks, 1916.23.12. ievainots kaujā, podporučiks, 1917.18.04. 1.LSP 8.rotas komandieris, no 1917.31.07. poručiks, no 1917.06.12. 7.rotā, no 1919.01.09. Padomju Latvijas armijas 4.pulka 3.rotas komandieris, 1919.14.09. miris, apbedīts Rīgā, Miķeļa kapos. Apbalvojumi – Sv.Vladimira 4.šķiras ordenis par kauju 1916.03./09.07.; Sv.Annas 4.šķiras ordenis par kauju 1916.23.12. (LVVA 5434-1-890, 892, 894; KVKVA 2550-1-125-207, 2550-1-113-81; Ziemeļu frontes 1915. pavēle Nr.166 un 1916. pavēle Nr.697; 12.armijas 1917. pavēle Nr.178; LSRB 1915. pavēles Nr.64, 72 un 1916. pavēles Nr. 42, 73, 144; 1.LSB 1916. pavēle Nr.221 un 1916. 1.LSP pavēle Nr.406, 1917. 1.LSP pavēles Nr.262, 324)

ĀBOLIŅŠ Vilis Rūdolfa d. – 5.Zemgales LSP 4.rotas strēlnieks
1916.28.12. no LSRB pārcelts uz 5.LSP, 1918.21.02./01.03. pulkam atkāpjoties uz Krieviju pazudis bez vēsts. Apbalvojumi - J4K 984654, Cēsu aizsardzības pozīcijās 1917.06.09. atrodās izvirzītajā postenī, tika aplenkts, ar cīņu izlauzās pie savas rotas (LVA 45-1-38; LVVA 5434-1-902; S.Patrikejeva arhīvs)

ĀBOLIŅŠ Voldemārs Pētera d. – 5.Zemgales LSP ārrindas komandas jefreitors
1886.08.12. dzimis Unguru pagastā, kur pirms kara bija saimnieks, mobilizēts 1915.02.12., ir 5.LSB sastāvā 1916.09., Krievijā, Bologojē 1918.17.03. atvaļināts, ārrindas komandas karavīrs. Apbalvojumi - J4K 743611, kaujā 1917.14.01. izglāba dzīvību virsniekam (LVVA 5434-1-801; LVA 45-1-38; KVKVA 3458; S.Patrikejeva arhīvs)

Un tie visi tavi radinieki?! Ātri dzimtas ciltskoku ar visiem šiem Āboliņiem studijā!
Dikti jau Tev tos apbalvojumus patīk uzsvērt! Bet... Sv.Jura ordeņa zobens taviem "radiem" nav.
Bet ...ir, kam rados ir šī apbalvojuma kavalieri...

Kungi un daži tovarišči. Varbūt pietiek rieties? Patīk kāds kādam vai nē, bet ierasties uz pasākumu neatbilstošā tērpā, ekipējumā un bruņojumā ir klaja necieņas izrādīšana, kā pret sanākušajiem, tā pret vēsturi.
Pats esmu gan noriets, gan par kremļa pakalpiņu "godāts", kad dažiem mūzikas klipiem esmu aizrādījis uz neatbilstību. Lai nu paliek uz katra sirdsapziņas.
Pietiktu, ja tukšas riešanās vietā pie katras bildes norādītu uz neatbilstību. "Ja tak dumaju". (c).

Viss ir OK!!!!Neviens jau nenoliedz viņa nopelnus,panākumus un erudīciju rekonstrukcijas jautājumos.UN KURI NAV IEVĒRĪBAS CIENĪGI. VISU CIEŅU UN ATZINĪBU!!!!!!!!!!!!!!!!
Ir tikai kāds sīks bet....nu ne jau viņš vienīgais to ir paveicis,nu ne jau tāpēc ir tiesības visus nolikt pie zemes.Nu lai tak vienreiz uzrīko pasākumu kā vajag ar visām izejošām sekām un komentāriem.
Un kas attiecas uz riešanu,tad mūsu batkoms jau sen ir pelnījis uzpurni ar #1.Var jau uztaisīt smuku broņeviku uz armijas visurgājēja bāzes un lielīties-cik labi manevrē,cik ātri ripo,kāda caurgājība utt. Nu bet lai ieliek tajā UAZa rāmī FIATa motoru ar 20-30zs motoru un bez pilnpiedziņas,tad redzēsim kā bija patiesībā.Kā tad varētu to dzelžu bruņurupuci iekustināt.Un piedalījies jau tas broņeviks nav tikai IV Krusta karagājienā,kad krustnesī izlaupīja Konstantinopoli.
Un vēl ar nepacietību gaidīsim,kad tiks rekonstruēts kaujas alnis ar somu valodas prasmēm un DP-27 ložberi uz ragiem...Un arī to smago ātrgaitas tanku KV-1S ar T34 torni un 76mm lielgabalu...tiešā inženiera batkoma Aivara Āboliņa vadībā.
Neriesim,bet gaidīsim.PUNKTS.

Просто наши колхозники кто годами пытается что то реконить ни как не могут форму привести в порядок по идейным соображениям! Я лично много средств истратил что бы воссоздать облик даже тех же латышских стрелков хотя четко понимаю что холопы шведов, немцев, русских ,а теперь амеров не совсем понимают как мы получили независимость первую и вторую! Естественно виноваты во всем немцы так как за счет немцев-Российские социал-демократы получали деньги из немецких источников и до 1917 года. Так, ещё в 1907 году, когда у устроителей V съезда РСДРП возникли финансовые затруднения, 300 фунтов на проведение съезда (1 фунт был равен примерно 10 рублям) было получено организаторами съезда от ЦК Социал-демократической партии Германии! А то что латышские стрелки качнулись в сторону большевиков и стали ударной силой тоже известно! Но не одни латышские красные стрелки воевали за красных так как известно что в районе 10 тысяч латышей воевали и за белых! Гражданская война! Латвия стала существовать благодаря Улманису который удачно кинул немцев когда они пол Латвии освободили от красных ,а потом тех же поляков когда освободили Латгалию, заключив с красными мир! Англичане больше всего сделали для независимости Латвии и все об этом знают! Многое сделал Стивен Таллентс! Таллентс провел интенсивные многочасовые переговоры с Улманисом о формировании всех органов будущей администрации и подготовил созыв Конституционного собрания, которое стартовало 1 мая 1920 года.
Именно Стивен Таллентс лично участвовал в формировании государственных границ между Латвией и Эстонией, определяя разделения бывшего единого города Валк (в составе Российской империи) на два отдельных города — Валка (Латвия) и Валга (Эстония).
К его советам, предписаниям и рекомендациям прислушивались Улманис и эстонский правитель Пятс. Под влиянием Таллентса весь бывший Юрьевский уезд Лифляндской губернии был передан в состав Эстонии, которую, по всей видимости, необходимо было обогатить новыми территориями, чтобы она не выглядела совсем маленькой.
Таким образом Юрьев (Дерпт) вошел в состав Эстонии, поменяв название на Тарту.
Впрочем, и о Латвии английский серый кардинал не забыл. После интервенции поляков и захвата ими Латгалии (3 января 1920 года Двинск — Даугавпилс — капитулировал перед войсками польского генерала Эдварда Рыдз-Смиглы) Таллентс убедительно просил поляков передать этот город, равно как и все бывшие земли западных районов Витебской губернии, в состав Латвии.
Польша не смела отказать влиятельному просителю.
Таллентс лично оговорил пункты будущего советско-латвийского мирного договора, который подписали 11 августа 1920 года в Риге.
С 6 августа по 6 сентября 1920 года Таллентс в качестве официального представителя Великобритании принял активное участие в конференции стран новорожденного военно-политического альянса «Балтийской Антанты», которая состояла из Латвии, Литвы, Эстонии, Польши и Финляндии. Первое заседание прошло в маленьком приморском поселке Булдури (Билдерлингсгоф) на территории Рижского взморья.
Иными словами, британский эмиссар заложил основы для антисоветского (а по сути — антирусского) приграничного подполья, которому вскоре суждено было выстрелить.
Эти факты следует учитывать при анализе истории борьбы народов Прибалтики (в частности, латышей) за свою независимость. Тогда картина тех событий становится более полной и понятной.

Подыскать родственника с такой фамилий не трудно в любой армии и в разное время
! И дело даже не в правописании ,а скорей всего в знании истории и особенно в знаниях по форме одежды бойцов! Однофамильцы всегда меня интересовали чисто по ходу изучения истории и военных конфликтов ,но вот мне ни как не понять Вашего отношения в военно-исторической реконструкции которая в нашем государстве скатилась до такого уровня! No militārās vēstures tendenciozi tiek atlasātas tikai epizodes, no kurām joprojām tiek uzsvērti galējii politiskie uzskati. Bet taisnība ir pa vidu!

Nu nepiedzima Latvija kā valsts kolhozu un sovhozu šķūnos. Tieši sociālisms noslaucīja no zemes virsas Latvisko dzīvesveidu, norokot zemē vairāk ka 100 000 viensētas ar 100 gadīgajiem ozoliem un dzimtu saknēm, radot šķiru naidu. Otrā pasaules kara laikā Lestenes un Džūkstes apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas, kas beidzās 1945. gada janvāra sākumā. Šajās kaujās pirmo reizi viena pret otru cīnījās pretējās pusēs karojošās latviešu vienības. Pieminekļi drusku pārveidot!

Hei,batkom klēveriņ,vēstures un rekona speciālist,no kura laika tad Viestura ordenis skaitās kara ordenis?????????-4.fotogrāfijā?????

Un kāds te sakars starp strēlnieku pieminekli un Ziemassvētku kaujām Kurzemes cietoksnī??
Un ja vēlies zināt tad šo pieminekli padlaikos nokrustīja tā:-''ĻEŅINA SARDZĒ'' ..............

Когда же наконец на пулеметной горке появятся реконструкторы в правильной германской форме именно тех подразделений которые там были?