Aizmierstī Riezeknis atbreivoituoji. 2013.goda 21.janvarī paīt 83. godi, kai Riezekni atbreivuo nu boļševikim Landesvera jeb Zemissardzis karaveiri. Tagadejois Latvejis viesturnīku vairoikums ir puorjāmušs diktatora Ulmaņa dogmys par breiveibys ceiņom. Viesturis nūtykumu puorvierteišonu , viesturnīku komisejis suokušs tikai nu 1940 goda. Atbreivoišonys karš, kai t’’u sauc viesturnīki suokūt nu 1919.goda marta, beja vyseistoikais pilsūņu karš. Landesvers 1919. goda junī pagrīze īrūčus pret Igauņu okupacejis armeju treju apstuokļu dieļ. Vuocu minoritāte, kura atbreivuo Reigu nu latvīšu komunistim, mieginuo puotraukt Zīmeļvidzemī uzsuoktū teroru pret muižu sovinīkim. Padzeituos Ulmaņa valdeibys īliktens M.Gailītis puorkuope Tautys padūmis rezoluceju par privatipašuma naaizsakrameibu leidz Satversmis sapulcei. Juo vadeibā suokois terors pret vuocu muižnīkim , kurus padzyna nu sovim eipašumim. Tys navarēja palikt namaneits Landesvera virsnīku i karaveiru radinīkim- bruolim ,tāvim , kuri ļāja sovu ašni atbreivojūt Reigu nu sorkonajīm latvīšim. Bez tam Igaunejis okupacejis karaspāks pastruoduoja laupeišonys i izvaroišonys. Seviški lelūs apmārūs tys nūtyka Bolvu apkuortnī. Latvejis arhivūs ir līceibys, kai reikuojās igauņu armeja. Nu ziņojuma IeM; ,, frontei tyvoikijois vītois, pīmāram Bolvūs igauņi plašūs apmārūs gyusta sīvītis, aizvad juos nedeļom prūjom vai izvaroj tīpat iz vītys. Pīlītoidami draudus i spaidus, tī pajam šķiutīs iz vairokom dīnom, izvaroidami braucieju. Kod kaidā sātā jaunoikuos sīvītis sliepušēs, igauni īsvīduši granatys jumtā. Apvainoidami sīvītis par kumunistim, igauni juos arestej i patvareibā izmontoitys pec dīnom palaiž breiveibā. Gondreiž vysi veirīšu kuortys puyorstuovi ir partizanūs. Pa sātu vīnys sīvītis i izpildej klaušys. Igauni izmontoj itū apsuokli, tī bruņoiti isalauž solois bez parostuom laupeišonom i zādzeibom, izvaroi sīvītis. Trešīs īmaslys bie boļševiku atstuotū kara materialu i Latvejis meža boguoyteibu izlaupeišonu nu Igauņu okupacejis karaspāka pusis. Landesveru sakuove stypruo Igaunejis armeja . Tagadejuo viesturnīku paaudze. pasnīdz tū kai mistiskys ,,Zīmeļarmejis,, tymā skaitā napylgadeigu škoļnīku panuokumu. 1919.goda 12. julī Landesvers tyka tyka puorformeits. Breivpruoteigī valsts vuocīši atsagrīzēs Vuocejā, voi īsastuojās krīvu Rītumu armejā. Atlykuši vīneibys karaveirivītejī, tyka pakļauti Latvejis armejis operativai vadeibai. Ar kū tod atsašķeire Landesvers i Latgolys partizaņu pulks nu puorejuom Ulmaņa pagaidu valdeibys karaspāka vīneibom, kurys jāme daleibu boļševiku padzeišonā nu Latgolys? Pyrmuom kuortom ar tū, ka ituos dalis beja breivpruoteigys. Pyrmkuortom ar morāli. Kai vīna tai ūtra izveidoitys stihiski ar vīnu mierķi; aizstuovēt sovu ģimeni i montu nu latvīšu strielnīkim. Atsašķirēs ar bruņojumu sajimšonys veidu. Landesvers bie pyrmklaseigi apbruņoits ar 8.vuocu armejis nūlyktovu īrūčim. Latgolys partizaņu pulks nabie tik labi apbruņoits, bet bruņojums tyka īgyuts karojūt ar latvīšu strielnīkim 1919 goda suokumā i vydā. Zyrgi jīm bie personeigi. Ulmaņa pagaidu valdeibys latvīšu vīneibys tyka apbruņoitys ar vacim, nūlītoitim īrūčim, pat nu Angļu- Būru kara laikim. Lelgabaly i tanki pa daļai nabie dereigi i moz tyka izmontoiti Latgolys atbreivoišonā. Vāloik lai nūsariekinoitūs par jīm ilgus godus vādzēja moksoit ar Latgolys lynim. Lynus īpirka par smīkleigi zamu cenu i puordeve daudz, daudz duorgoik. Ulmaņa Pagaidu valdeibys latvīšu pulki bie veidoiti pīspīdu mobilizacejis rezultatā. Morālis leimens bie dīzgons zams. Nivīnam nabie nūslāpumā saucīns ; nu suokuma sissim sorkonūs , pec tom vuocīšus i atjemsim jīm zemis eipašumus. Valdeiba sovus mierķus nimoz naslēpe. Latvejis karaspākā bie mobilizeits daudzi sorkonarrmīšu gyustekņu i puorbiedzieju, kuri nu Stučkys nabie dabuojuši zemi. Nareti bie gadejumi, kod tyka nūslepkavoitys vuocu izcelsmis personys. Vēl Landesvers atsašķeire ar izgleiteibys leimeni. Landesverā kūpumā gongreiz vysi bie ar videjū, voi augstoikuo leimeņa izgleiteibu. Par Landesveru, jeb zemissorgim rokstu gazetā ,,Latvija Amerikā ,, publiciejs Indriksons bejušais sakaru virsnīks ar Landesveru 1962.goda 69-71 numurā. ,, Zemissorgu darbeiba Latgolys atbreivoišonā zynomu apstuokļu dieļ moz apskateita Latvejis viersturnīku dorbūs . Par zemissorgu komanderi īcēle angļu pulkv. leitn. Alek sandru, jys naprota vuociski, tod faktiskais komanders beja barons Taube. Septembra vydā zemissorgus puorcēļa iz Latgolys fronti. Zemissorgim nūruodeja frontis īcirkni pi Leivuonim Daugovys labajā pusē. Zemissorgi bie pīdaleiti Kurzemes divizejai, kai slāgta vīneiba ar sovu artilereju, juotnīkim, sakarim, ar raidsstaceju i slimneicu, divīzijai nabie tīseibys kaidu zemissorgu dali nūreikoit cytur. Kod divīzejis štabā Preiļūs, sajēmem ziņu, ka Rēzekni ījāmuši zemissorgi, divizejis komanders Puriņš kļiva nykns i lomuoja vuocīšus, ka tī leiduši, kur jīm nav beis pavālāts, ar kū atjamti uzvarys laury Ventspils pulkam, štaba virsnīki ar prīku sajēme ziņojumu par uzvaru. Pec tam Puriņš uzdeva štaba prīkšnīkam, lai ziņojumā Vierspavielnīka štabam roksta, ka Ventspils pulks ījiems Rēzekni. Prīkšnīks atsateicās parakstēt šaidu ziņojumu, jū paraksteja Puriņš pats. Kod Reigā nūsaskaidruojās patīsī apstuokļi, Puriņš sajēme nu vierspavēlnieka ruojīni. Jam bie snīgtais ziņojums juoatsauc. 1920. goda 1. aprelī zemissardzi puorsauce par 13. Tukuma pulku. Latgalis atbreivoišonys ceiņois vuocu zemissorgi bie guvuši spūžus panuokumus, nasdami vysleloikūs upurus, itymois ceiņois jīm bie krituši: 17 viersnīki i 206 kareivi,, Tagad pasaskatēsim kū par Riezeknis atbreivoišonu roksta gruomotys ,, 2.Venspils kājnieku pulks,, autori ,, Lielinieku vietām organizētā pretošanās bija velta, mūsu vienības ar straujiem uzbrukumiem kavēkļus- atsevišķas ienaidnieka grupas ātri pieveica. 1920.gada 21.janvārī Rēzekne tika pievienota pie Latvijas. Rēzeknē no dienvidiem tanī pašā laikā tika ienākusi kāda vācu zemessargu Hāna nodaļa, kurai pēc kaujas pavēles Rēzeknē nemaz nebija jānāk,, Landesvera karaveiru daudzums gruomotā pasnīgts, kai vīna nūdaļa [ 10 -12 cylvāki]. Par kauju smogumu karā, līcynoj kritušu i īvainoitū skaits, kurš publiceits tymā pošā gruomotā. Sarokstā nūruodeita vīta i datums, kur karaveirs ir krits. Venspils pulks pavysam karā ir zaudiejs 95 karaveirus. Nivīns Venspils pulka karaveirs nav krits par Riezeknis atbreivoišonu 20. i 21. janvara kaujois. Teoretiski pīļaujams, ka nu myrušajīm lazaretās nu 20.janvara leidz 26.janvaram 7. karaveirim, kaids varātu byut īvainoits kaujois par Riezekni 20. 21.janvarī. Ja mes paskotomēs ar Luočplieša kara ordeni apbolvoitūs karaveirus, tod radzom , ka Venspils pulkam pādejī apbalvojumi dateiti ar 16.janvari. Tymā pošā gruomotā mes radzom, ka par 20-21. janvara kaujom ar Luočplieša ordeni apbolvoiti septeni Landesvera virsnīki i karaveiri. Kapteins Vebers, karaveiri Starks A. i Gutseits K. par kauji pi Skinčevys. Virsleitnants Jansons H. par kauji pi Pizānim. Trīcīngrupys komanders kapteins Peitāns R. par Maltys i Riezeknis atbreivoišonu, Karaveiri Špehts M. i Šmits H. par kaujom pi,, Račinys,, i ,,Gasalejevys,, tai mineits gruomotā par ,,Luočpliešim,, . Baltīšim bie sveši latgalīšu vītvuordi. Interesanti , ka apbolvojuma lopā par Gutseita apbolvoišonu mināts, ka apbolvojums dašķierts par varūneibu pi Neicgaļa solys ,, Šķincevo,, eisteneibā Sķiņčiir pi Pokuminys muižys. 1920. goda 20. janvarī Neicgaļs atsaroda 120.km frontis aizmugurī . Nikaidu sorkonarmīšu tī navarēja byut. Generals Radzeņš sovā dorbā ,,Latvijas atbreivoišonys karš,, ir objektivi ir aprakstiejs Latgolys atbreivoišonu. Suokūt nu 1920.goda 20.janvara Kurzemis divizeja īsuoka Riezeknis atbreivoišonys operaceju Riezeknis rajonā. Nu Krystpiļs – Riezeknis dzelzceļa leidz Daugavpils- Riezeknim dzelzceļam obus dzezceļus īslādzūt bie izvītoiti taidi spāki. Landesvers 1800, Venspils 1500,Riezeknis 1500, Jelgovys pulki 1000. karaveiru. Landesvers bie spieceigoikīs pulks Latgolys frontis frontī , atskaitūt puoļu legionus i Latgolys partizaņu pulku. . Lūžmetieju skaits bie divys raizis leloiks nakai Riezeknis i Jelgavys pulkūs, sova artilereja i kavalereja , kaidys nabie kaimiņu pulkim. Landesvers uzbruka nu Maltys obpus dzelzceļam iz Riezeknis pusi ar smogom kaujom vokorā 20.janvara vokorā jau atsaroda 6 voi 7 verstis nu Rēzeknis. Bruņuvilcīnī bie 50 karaveiru desanta grupa nu Landesvera specialuos vīneibys. Agri nu reita tyka sekmeigi puorvarāta sorkonarmīšu pretoišonois virzīnī nu Maltys iz Riezekni. Sovā ceļā pi bruņuvilcīns pi Bekšim sasastopa ar boļševiku bruņuvilcīni ,,Lenins,, Suokois apšaude, i pretinīka vilcīns tyka sašauts i aizbrauce iz Rēzekni. Vilcīīns suoka apšaudēt sorkonarmīšu pozicejis apkuortejois solois. Tyka izsādynoits Landesvera desants, kurš izmontojūt sajukumu pec apšaudis ījāme Baļbišu solu. Bruņuvilcīns brauce vēl iz prīkšu i ar artilereji uguni padzyna vēl vīnu pretinīka vilcīni natuoli nu Riezeknis. Generals Radzeņš roksta, ka Rēzeknis ījimšonys plāns tyka sastuodeits tai, lai jū ījemtu Venspils pulks. Landesvers bie nūļiems reikoitīs navys pec politiskim motīvim, bet pec militaruos strategejis principim. Landesveram bie beistami īt gar īnaidnīka ījamtū pilsātu ar kreisū flangu, kur varēja sagaidēt nagaideitu trīcīni nu suonim. Venspils pulks nabie izpildies sovu uzdevumu i atsaroda tuoloik nu Rēzeknis, kai Landesvers. Landesvera vadeiba sagrupēja pulku divois daļois. Divys trešdalis pulka, kurā ītylpa specvīneiba i kavalereja devēs puorgrīzt dzelzceļa lineju Riezekne –Ludza apmāram 16 verstu attuolumā nu Rēzknis. Specgrupa uzbrukumu suoka pulksteņ divūs nakti . Mozoikuo vīneiba aptuveni 600 karaveiru bie paradzāta Rēzeknis ījemšonai. Uzbrukums Rēzeknei suokois pussepteņus nu reita treis kolonois. Lobuo flanga puse nu dinvydim car Ritinim i Lekšņu , videjuo gar šoseju, kreisuo grupa car Bumbiškim Ratinīkim iz dzelzceļa stacejom. Lobuo nūdaļa pec kaujis pi Leksnim i videjuo bez sadursmis, plkst. 8 nu reita bie Rēzeknī. Smoga kauja nūtyka trešajai grupai pi Riezeknis ūtruos stacejis, kur bie pretinīka brunuvilcīns.Pulksteņ 8- 45. Riezekne bie breiva. Trīcīngrupa pi Skinčevys solys ap plkst. 7-00 nu reita uzsuoka kauji ar sorkonarmīšim i peic eisys nyknys kaujis jūs padzyna. Sajēme gyustā saperu batajonu ar vysim vazumim i 135. karaveius. Ap plkst. 9-00 nu reita pretinīks ar divejim vilcīnim uzbruka nu Pokuminys pusis. Landesvera artilereja sašuove vilciņa lūžmetiejus i padzyna jūs. Pusvinpatsmytūs tyka sanīgta dzelzceļa lineja iz zīmelim nu Pokuminys 12 verstis nu Riezeknis. Dzelzceļa lineju sabūjoit naizadeve, bet tyka frontali nūstuodeiti lūžmetieji, kuri tīšā tiemejumā apšaudēja garom braucūšus vilcīņus. Zam vairoiku lūžmetieju guņs pretinīks cīte milzeigus dzeivuo spāka zaudejumus, kas bie radzams nu garom ašņa peļķem iz dzelzceļa. Plkst 12-00 izadeve pīvilkt lelgabalus tyvoik dzelzceļam i vēl paspēt apšaudēt pretinīka kolonys, kurys atsakupe Z-A virzīnī. Landesvers sajēme ap 300 gyustekņu i daudz kara materialu. Zam tuvys lūžmetieju guņs paguo treis bruņoiti vilcīini, divi parostī i vīns nu jīm puorpildeits ar karaspāku. Tai beidzēs Riezeknis atbreivoišona. Riezeknī tyka uzstuodeita pīminis plāksne prūtams valsts volūdā, kurā ni ar vīnu vuordu nav pīmineits Landesvera karaveiri. Biegļu uzjemšonai nu Padumju Krīvbejis armejis vadeiba atzyna par vysloboik pīmāroitu Landesvera jeb 13. Tukuma pulku. Pulkā bie loba disciplina, soldoti ar lobu izgleiteibu, puorzynuoja krīvu volūdu. Pec Latvejis atbreivoišonys bie palykuši daudzi komunisti, kuri poši i jūs draugi prota īzakuortoitīs dažaidūs omotūs. Nu partizaņu pusis i Landesvera pusis ityma lītā bie dažaidi ekscesi. , kū izmantuoja tī lai panuoktu obu pulku likvideišonu. 1922. goda 1. aprīlī 13. Tukuma pulku izformēja i īdaleja 7. Siguldas pulkā kai 3. bataljonu. Tagadejūs laikūs ir pīminis plāksne pi Riezeknis dūmis, ka piļsātu atbreivuo Latvejis armeja . Plāksņe prūtoms ir valsts volūdā juo latgaliski jei nadreikst byut. Landesvers jeb zemissorgi tī nav pīmynāti. 1922.goda 1.aprel ī partizanu pulku izformēja i nalelu dali īskaiteja 9.pulkā kai ūtrū bataljonu. Tai par leloiīm pulkim Latgolys partizaņu i Landesveru , Ulmaņa diktaturys laikā izdūtajā dorbā ..Latvijas atbrīvošanas kara vēsture,, ir dažys lopys bez fotografejom i, bez uzvuordiem . Landesvera karaveiri aizbrauce iz Vuoceji 1939.godā. Padumju vara izareiķinuojās ar partizanim. Latgolys partizaņu pulka bataljona komanders kapteiņs Birnbaums, kai vineigais, vysā Latvejis armejā atsateicēs bolsoit par padumju varu 1940.goda augustā. Leidzeigys ir obu pulku nūzeimis Maltys krysti . Obys lakoniskys bez uzrokstim. Partizanim malns krysts ar nuovis golvu, zemissorgim zyly bolts at vairūdzeni. Rokstā izmontoituo literatura; Pēteris Radziņš ,,Latvijas atbrīvošanas karš,, Avots 1990. ,,2. Venspils kājnieku pulka vēsture,, Pulka izdevums Liepāja 1936.gods. Āris Puriņš. ,,Andrievs Niedra četri gadi un viss mūžs,, Valters un Rapa LVVA Lāčplēša ordeņa kavalieri. Jāņa sēta 1995. Publiceits ,,Rezeknes veestis 2013.goda februarii
|