ANTIK-WAR.LV

Pirmais no labās mans vectēvs.
Sakiet lūdzu kas par apbalvojumiem uz krūtīm viņam?

Kabataslakatiņš parastais.

Apakšējā Troickas pulka krūšu nozīme.

Jā, trešajam no labās ir Troickas pulka zīme + Latviešu strēlnieku krūšu zīme.

Točna, ka dzelzceļa poliči?

Pārāk daudziem tur tās Troickas pulka nozīmes. Pēc atbraukšanas uz Latviju šos aizfīrēja uz Latvijas PSRS robežu, kur šiem bija jāsargā robeža. Poličiem, ja nemaldos, bija pītie uzpleči...un bilde neizskatās pēc poliču formas, vismaz nekas tieši par to nelieciena.

Man šķiet, ka tie ir robežsargi...

Par vectēvu toč zinu, atgriežoties no Novosibirskas 1918 viņš tika par dzelzceļa policistu Rēzeknē, tad līdz 1940.viņš par dzelzceļa policistu strādāja gan Liepājā, Aucē un Ventspilī.
Pītie uzpleči ir saglabājušies.

Šajā bildē var redzēt pītos uzplečus, lai an miglaini.

Troickas bataljons tika saformēts Samarā 1918. gada 1. oktobrī. Latvijā bataljons ieradās 1920. gada 3. oktobrī, no decembra atradās Latgalē apsargājot robežu, 1922. gadā to iekļāva 10. Aizputes kājnieku pulkā.

Apsardzības ministra J. Goldmaņa pavēle 1921. gada 21. februārī


Kur iespējams atrast kādus dokumentus par cilvēkiem kas šai bataljonā dienējuši?

Iespējams kļūdos par atgriešanās gadu !

Domāju, ka var būt vectēvs sākumā bijis robežpolicists, jo pēc tam, kad robežu vairs nesargāja armijas robežsargu divīzija, un to nodeva iekšlietu ministrijai, daudzi bij.latviešu strēlnieki (krūšu nozīme pirmā no augšas, kas vēlāk dienēja Troicas pulkā (apakšējā nozīme) iestājās iekšlietu min.dienestā. Formas praktiski vienādas, atšķirās iešuves uzplečiem, kokardes. Tātad kā iekšl.min. piederīgais varēja tikt pārcelts uz dzelzceļa policiju, kur arī turpināja karjeru.
Bet! Sameklē grāmatā par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (otrs ir LKOK), datus par kavalieri - vienaci, turklāt Troicas pulkā dienējušu (resp.ordenis par I pas. kara strēlnieku cīņām) un būs jau precīzāka informācija.
Pītie uzpleči otrajā bildē ir jau 1930.gadu vidus policijas, tātad ne tie, kas pirmajā bildē.

Paldies! Es vēl pārbaudīju Periodiku.lv un atradu rakstu ka viņš ir bijis 1. Daugavgrīvas pulka strēlnieks un kaujas dalībnieks, policijas dienestā kalpo jau no 1921. gada.

Sakenfels, Eduards

Vecākais apakšvirsnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.


* 1895. g. 17. februārī Glūdas pagastā.

+ 1942. g. 13. aprīlī ieslodzījumā Komi APSR.

[]

Apbalvots par cīņām 1916. g. 8. martā pie Franču-Jūgu mājām Ķekavas rajonā un 23. septembrī Nāves salā.

1921. gadā paaugstināts par virsseržantu.

1940. g. decembrī apcietināts un izsūtīts.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1920. g. 5. dec. 4. robežsargu pulkā. 1921. g. paaugst. par virsseržantu.

Atvaļināts 1922. g. 18. maijā. Robežpolicijas uzraugs Latgalē, no 1923. g. krimināluzraugs Liepājas apr. policijā. 1926. g. pārcelts uz Saldus policijas nodaļu. Piešķirta jaunsaimn. Lutriņu pag. Jaunajā muižā. 30'os gados pārcēlis darbā par Rīgas Jūrmalas policijas prefektu, policijas pulkvedis-leitnants.

1940. g. mainījis uzvārdu uz SILS. 1940. g. vasarā no darba atbrīvots, tā paša gada 13. dec. arestēts. 1941. g. 19. apr. PSRS leTK Sevišķā Apspriede notiesāja S. uz 5 gadiem.

1941. g. 14. jūn. deportēta ģimene. Miris ieslodzījumā Komi APSR 1942. g. 13. apr.

Šķiet izskatās, lai gan nekas nav teikts par Troicas pulku.


http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1371

Jā,nu aprakstā gan nekas nav teikts,bet tomēr uz fotogrāfijas,abiem virsniekiem pie krūtīm ir Troicas pulka zīme.

Un pēc sejas arī līdzīgi.

modriabikis

Atvaino par manu aizmāršību, papētīju bildes, kas man ir uz kompja un grāmatās, tad tur arī ir tie uzpleči, kuri ir pirmajā bildē

Kopumā policistiem 3 reizes mainījās formas, tākā pirmajā bildē laikam būs pats pirmais variants.

Savulaik sanāca nedaudz papētīt Tukuma poliču vēsturi. Pēdējais policijas priekšnieks arī bija Troickas pulkā. Varēju parunāt ar viņa dēlu. Tad nu tur bija vairāki albumi. Vienā bija iemūžināts viņu ceļš uz Latviju caur Krieviju un pa jūras ceļiem. Otrā pēc tam, repesktīvi, dienests uz robežas un Kara skola Rīgā. Vēlāk viņš bija aizsargos militārās apmācības priekšnieks Jelgavā. Tad nāca apvērsums 1934. gada 15. maijā un viņš ar saviem aizsargiem bija Rīgā, šķiet, Doma laukumu sargāja. Pēc tam viņu iecēla Preiļos par policijas priekšnieku, bet pēc tam par priekšnieku Tukumā. 1941. gadā apcietināts un nošauts Ulbrokā...

====

Bildē redzami poliči (arī 4 aizsargi). Tas gan pirmais Tukuma policijas šefs tur ar ūsām.

Ne vienmēr jau viss tur tajās LKok biogrāfijās ir. Vairākas reizes esmu pārliecinājies, ka šis tas ir izlaists. Vispār pati grāmata, kuras informācija ir pārlikta tajā mājaslapā tapa vēl kaut kad 90-tajos. Tā kā arī tu vari pašķirt vēstures lapaspusi citiem pētniekiem.

Es nezinu vai te dzīvojas viens kamerāds, bet panzerkampf.org -> http://panzerkampf.org/forums.php?actio ... &topic=203 šitajā sadaļā ir tas Modris ir vēsturnieks, kurš nodarbojas ar tām LKok biogrāfijām. Tā kā vari uzprasīt.

Kur varētu dabūt kādu informāciju par cilvēkiem kas dienēja troickas pulkā? Bijis 1. Daugavgrīvas pulka strēlnieks un kaujas dalībnieks.

Mans vectēvs vēl 1919 gadā atrodas Sibīrijā -Novosibirskas pilsētā. Nezinu kad atgriežas, bet policijas dienestā kalpo jau no 1921. gada. Vēlāk Kuldīgas apriņķa policijas priekšnieks Saldū. Rēzeknē, Aucē, Liepājāu un pēdējais darbs dzelzceļa policija Ventspilī.Apcietināts un izsūtīts 1940gadā, notiesāts 1941. gadā, nošauts 1942 gadā.

Paldies !

Troicka -> Troizk un Novosibirska -> Nowosibirsk turpat vien atrodas. Pie tam 1918. gadā doties pa taisno uz Latviju nozīmētu šķērsot frontes līniju un iet caur teritoriju, kurā plosās karš un boļševiki...

Izsūtītajiem ir lietas Latvijas Valsts arhīvā, kas radiniekiem tiek dotas apskatīšanai. Varbūt tur kaut ko var atrast. Augustā gan lasītava slēgta.

Lūk šīs lietas kas no viņa ir saglabājušās.

Rekur tie uzpleči

Vis pareizi 20gada 2 novembri robezhsargu riciba pargaja 1 Latvijas strelnieku(bijušaisTrockas)pulks,kuru ieskaitija 3.rajona sastava. Robezhpolicija viennozimigi.Tas vis ir aprakstits tris gramatas :Latvijas policijas vesture: